Ja mūs tā kāds vērotu, kā mēs ērgļus ligzdā:-), vārdus izdomātu “publiskajā balsošanā”, teiktu - nes taču desu, nes ēst bērniem, kaut arī nav tavi, esi taču tik labs, kā to visi gaida no tevis, cer, mums pat nenojaušot tādu klātbūtni! Pat cilvēks ar savām smadzenēm ir brīžiem, maigi izsakoties, daudz pasīvāks un stulbāks:-), ne visi, bet vairums gadījumos. Tā spilgti iezīmējas cilvēka nespēja un dabas varenība. Jo cilvēks kļūst gudrāks, jo vairāk šķēršļu būt. Kosmoss ir tepat, ja gribas paskatīties apkārt:-)! P.S.Par to, ka beidzot lietus, citādi puķes lēni augs:-), un, jā, ērglis nes.