Ķēms

Vai ir kāda (pret)dusmu terapija? Derētu nedaudz, ik pa laikam uznāk, kad kaitina viss, kas nav pēc manas iegribas, ir baigās dusmas:-)) - līdzīgi arī manam kakim uznāk, tāpēc vakar, man uzbrūkot, pakārās pat man rokā un nejauši nošlūca no krēsla, apjuka, vinam pat nepieskāros:-), laikam domāja, ka atllaušu ilgāk mani paplēst un roku turēšu godīgi, nevilkšu prom:-), ar mani notiek līdzīgi:-)); tāds tādu atrod. Zinu, ka cilvēki ir dažādi, bet man tā gribas iekost:-)

Kad gribu iegādāties kaut ko garšīgu, vispār nelasu sastāvu; man vispār pamatā ir vienalga, kas rakstīts maziem burtiniem, ir pilnīgi skaidrs, ka visveselīgākais no dzērieniem ir avota ūdens, ēdamais - viss ēdamais, kas pieejams dabā, tāpēc uzskatu, ka slimot ar nepārtrauktu etikešu studēšanu - tas arī saīsina dzīvi:-), turklāt arī notrulina sajūtas, jo par odzinu, dabas takām domāt vairs nav laika:-)

Kaiminos dzīvo kakis ar cilvēcisku seju, smuks, bet feiss ir kā cilvēkam (acis, uzacis, viss kopā, sajūta - it kā cilvēks skatītos). Nesen ieraudzīju briesmīgu skatu - vinš bija neapmierināts, sēdēja uz jumta, skatījās virsū un naudēja , briesmīga bija tieši vina sejas, ja tā var teikt - izteiksme, salīdzinoši ar miera stāvokli, tik izmainīta un nesmuka:-)), kā dusmīgam cilvēkam, gandrīz sevi ieraudzīju:-D