Ķēms

Šonakt sapnī biju kaut kādās siltajās zemēs un lasīju samētātos atkritumus futbola laukumā, laikam biju apkopēja:-); vakar saskatījos ziņas par to, ka Latvijas Futbola federācijai atņem sabiedriskā labuma organizācijas statusu, tāda ir mana reakcija uz faktu, ka ziedojumus tie vairs nevar saņemt:-)

Nu ko, karastāvoklis valstī turpinās (Covid) līdz 12.05., bet jau trešo dienu vēroju lielāku automašīnu plūsmu, laikam vairumam apnicis sēdēt mājās un justies labi savā cietoksnī:-); tik apnicīgi jau...

Kad redzu Horenu, uzreiz kļūst slikti ar dūšu, nelabums gandrīz uznāk, kad viņu intervē - vispār esmu uz izdzīvošanas robežas:-), nezinu iemeslu, bet uzreiz tāda reakcija uz viņu, kad dzied - arī vāks, gaidu, kad pakritīs uz skatuves:-). Ne viņu pazīstu, neko, bet šādi notiek katru reizi. Apnikusi tā viņu identificējošā tēma par zāli, man liekas, ka talantīgs viņš arī nav, nevar saprast, kāpēc viņam tiek pievērsta tik liela uzmanība Latvijas medijos.

Manu kaķi sauc Rausītis, viņš ir ruds (ar baltiem zābaciņiem un baltu priekšautiņu) smalkas uzbūves kundziņš, sākumā šķita jocīgs tas vārds, bet, piem., Rūdis vispār nepiestāvētu; krāsu ziņā viņš man atgādina krēmu brulē, ja tā salīdzina, zeltu - ja salīdzina ar dārgmetālu. P.S.Sviests:-)

Briesmīgi ir atrasties tukšā birojā, man nav dīkstāves, tad jau labāk, ja būtu, tas klusums brīžiem ir tik ilgstošs un iedarbīgs, ka dienas visas šķiet vienādas, lai gan darba uzdevumi un tēmas - dažādi. Vakaros veikalā arī jāskraida tālāk no citiem, kopumā vāks; bet ir daudz cilvēku, kas vienk. atpūšas - pa dienu brauc ar velo, izklaidējas un pilnībā bauda šo situāciju, turklāt par samaksu:-); man ir vēl lielāka izolācija par nolaidīgajiem, aplipušajiem ar vīrusu kopumā:-), solidarizējos.