Kāpēc notiek reklāmas kampaņas, kurās, piem., aicina dzīvnieku patversmēs mītošos suņus izvest pastaigās, bet, kas attiecas uz cilvēkiem, tādas kampaņas nenotiek?
Skaidrs, ka tas nav masu pasākums, tomēr attieksme ir pavisam dažāda.
Izskatās, ka faktiski Rīgā nav cilvēku.
P.S.Ar vienu ministriju nepietiek, bet cilvēku laikam valstī patiešām nepietiek:-).
Aptvert ir grūti.
Par Viļņas operu, īsi raksturojot: mums – grezna, viņiem – draudzīga.
Ekskursijas laikā pa operas dziedoņu ģērbtuvēm, kas norisinājās tieši pirms izrādes😊, bija dīvaina sajūta, - dziedoņi tika grimēti, daži nogrimētie pīpēja uz kāpnēm starp stāviem (kur parasti nav jāiet operas apmeklētājiem), daži ēdnīcā ēda (nesaprotu, kā pirms uzstāšanās var sevī kaut ko dabūt iekšā), darbinieku ēdnīcā dzēru karsto šokolādi, bet īsti ērti nejutos, jo viņi kārtīgi ēda😊.
Opera “Turandota” bija emocionāla, krāsaina, ar fiziski labi norūdītiem solistiem (dēļ ilgās atrašanās vienā nedabiskā stāvoklī), patika.
Pastrādāt vispār nevar, visi vīrieši nāk ar pukītēm un bučo, paradīze...
Izrādās, notiek kaut kāda konference, tās nosaukums - "Cilvēkfaktors", viena no tēmām, piemēram, ir "Sēžamvietas nozīme domāšanā".
Domāju, ka noteikti der aiziet:-D
Biju arī nelielā ekskursijā pa prezidentes Dalias Grybauskaitės pili (centrālajā daļā), kas ir viņas lietošanā uz kādu vēl pavisam neilgu laiku. Cienīgi, viesmīlīgi un laipni. Drošības līmenis pilī ir ļoti augsts, tomēr prezidente tur nenakšņo. Kā sapratu, pret kaimiņiem Lietuvai ir silta attieksme. Prezidentes padomnieku kabinets man patika visvairāk. Protams, prezidentes kabinetā jūt viņas klātbūtni (dizaina elementi). Pils no pils daudz neatšķiras, kā saka, - kaut kas kopīgs un, tai pat laikā, kaut kas atšķirīgs tajā visā ir:-D