Kad ieraudzīju izdevumu “Latvietis. 100 nacionālās īpatnības”, pirmā doma bija – noformētu, drīzāk, kā vārdnīciņu, un tie lielie burti...
Ja grāmatiņa par “vidējo latvieti” bija tik maziņa, ka bija grūti pamanīt plauktā, tad, jau radies jautājums, kas ir noticis ar latvieti tagad?:-) Ko tik sarkans un liels? Uzpūties un dusmīgs?:-)
Tipiskais “nacionālais” ar sarkanu krāsu man noteikti neasociējas. Un burti arī ir izķēmoti pārāk lieli, tas nav īsti par tēmu, bet kā dekorācija plauktā/dāvana – laikam ir tiesības būt.
Tikšu pie tās grāmatas rītdien, pagaidām tikai redzēju apm. 50 cm attālumā, bet jau neesmu sajūsmā.
Ja grāmatiņa par “vidējo latvieti” bija tik maziņa, ka bija grūti pamanīt plauktā, tad, jau radies jautājums, kas ir noticis ar latvieti tagad?:-) Ko tik sarkans un liels? Uzpūties un dusmīgs?:-)
Tipiskais “nacionālais” ar sarkanu krāsu man noteikti neasociējas. Un burti arī ir izķēmoti pārāk lieli, tas nav īsti par tēmu, bet kā dekorācija plauktā/dāvana – laikam ir tiesības būt.
Tikšu pie tās grāmatas rītdien, pagaidām tikai redzēju apm. 50 cm attālumā, bet jau neesmu sajūsmā.