Ķēms

šī diena sākusies ar pārdomām par attieksmi...
Ja saraujies no nedrošības, sagumsti no nastas, masa no tā nemainās; ir daudz nāvju, par kurām vairākums pat nenojauš un/vai negrib zināt; ir kļūdas un ir neveiksmes.
Uztraucamies vienlīdz par cilvēkiem, kuri aiziet pēkšņi, par putniem, kas skrien stiklos, kuros atspīd koku zari, par zivtiņām akvārijā, kad akvārijs sāk laist ūdeni...
(pēdējais nebija tik būtiski, bet - līdzīgi)

Sadomājos Satori ielūkoties, pirmais, ko ieraudzīju, un uzreiz
jautājums - vai tiešām Imants Daksis piekritis tetovējumam uz pieres?:-D
Nez', smiekli sanāca.

beidzot biju apmeklējusi Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (pēc remonta), gāju pārsvarā dēļ grīdas, interesēja - kas tad tur tāds ir;
par to daudz trina mēles, ka defekti bija un vispār neskaidrības:-)
Vīlos! Bet ne grīdā.
Grīda neizraisīja nekādas emocijas - tas jau bija skaidrs, ka neko dižu tur uztaisīt nevar, jo naudas nekad nekam nepietiek vai nav.
Maz mākslas darbu ir apskatāmi. Praktiski izskatās, ka nav daudz, ko var parādīt, bet tā taču nav!
Elpa neaizraujas, kas mākslā notiek - nav skaidrs, jo ir vai nu balta bilde vai kāds mistiski safabricēts dvēseles kliedziens, ko pat ir bail mēģināt saprast.

žēl...

P.S.Aizmirsu galveno piebilst - ļoti labs un dabiski skaists skats no jumta!

Kam rāda savu sašutumu Saeimā netikušais, šoreiz neievēlētais kandidāts (dzimumam nav nozīmes), t.i., lūzeris,
kad viņu publiski intervē un viņš, uzmetis lūpu, stāv kameras priekšā? Kam viņš tai brīdī velta savu skatienu un draud, ka nekur projām neies?:-)