Ķēms

dzīve ir intensīva, kad runa ir par autoservisu, darbu, mājām un vēlmi atpūsties, vismaz pabūt mežā:); viss notiek tik strauji, ka nav skaidrs, vai ir jāapstājas un jāpadomā, tā jau šķiet izšķērdība:), viss tik automātiski, ka brīvdienas nav pietiekami...
Man piesolīja šokolādi:), atteicu, ka labāk nevajag, lai uzdāvina laiku:))

skriet tomēr ir labāk par stāvēšanu:)), lai cik līki ar to laiku reizēm...

vislabākais, kas šovasar bijis, noskaņu ziņā, tas bija - Saulkrastu džeza festivāls; labs pasākums, domāju atkārtot gan.

dzīve mainās, savu mīļo kaķeni tagad redzu tikai apmēram reizi mēnesī, bik skumji...

gribēju pajautāt - šokolāde ir tāds nesamais kārums, ja?!:)) Runa nav par šokolādi, neviens jau nesaprot, ka ar šokolādi laiku neatgriezt atpakaļ:); visa diena no šokolādēm vien sastāv:))
P.S.Esi labs, ziedo savu laiku un saņemsi šokolādi:); runa nav par naudu.

gribi būt labs cilvēks? Teiksim, tāds, kurš ir uzcītīgs. Uzņemies un dari, nepīksti, kad apkārtējiem šķiet, ka tas taču ir normāli:); tas, ka ritms ir tāds, to laikam nosaka kaut kur citur, man tā šķiet, citādi, taču nevar būt, ka izvēle ir labprātīga:))
P.S.Papīkstēt gribējās te:))

man patika tieši ceļš pa ūdeni uz Stokholmu, galamērķis neradīja nekādu sajūsmu.
Protams, kad prāmi šūpoja visu nakti, vismaz man tā likās:)), es sev apsolīju visu:))