Ķēms

Ir sestdienas vakars. Nu, ko darīt, ko darīt?:)
Ir jau labāki pasākumi par to, kā pavadīt vakarus Norvēģijā pēc dienas skrējiena pa kalniem un skrējiena pa tiltiņu zem ūdenskrituma:), protams...

terorisms - globāla lieta, īpaši Norvēgijai jūtu līdzi, nesen pabūts arī Oslo, bet tas neko nemaina, saprotams, ka traģēdija...

Tie Norvēģjas kalni rada īpašu sajūtu, redzi, ka ir tāds skaistums, gribas visu fiksēt, piefiksēt, var jau - daļu, bet tik maz no visa; atlika tur pabūt kādu laiku, ap 1400 m augstumā, ir ok:)), ausis ik pa laikam aizkrīt, jaka jāuzmet, jo kontrasts dabā un temperatūras izmaiņas, ir tik labi tomēr,, pēc pāris dienām ir sajūta, ka viss ir pierasts un pieradis:); tās viesnīcas - katru vakaru cita, jauki...
Redzi cilvēkus - tādus pašus, kā pats:), aprunājies, ir kopības sajūta, gribi redzēt to, kā citur nav:)), ļoti gribi...

Ceļojums no Norvēģijas ziemeļiem uz dienvidiem, izskrienot to noteiktā laikā, ir forši... Tas ir ļoti daudz, sapnis piepildīts:));; jāiet tusēt:), to arī daru:), eju...

šodien nobalsoju "par", lai trenc, pēc tam domāsim, ko darīt tālāk:))