Iz apcirkņiem.
Noslēdzot gadu.
Plānotājs papīra formātā ir pametis manas izplatības robežas, vietā nekas nav stājies, bet tiek aizstāts ar atsevišķiem ļoti nekārtīgiem pierakstiem vienā pavisam tukšā piezīmju grāmatiņā, bez rūtiņām, līnijām, nav tajā nekādu struktūrelementu, kas liktu kaut ko sakārtoti atainot😊
Ja kāds to gribētu palasīt, vienk. varētu aizmest prom😊
Galvenās lietas manā dzīvē, spriežot tikai pēc minētajiem ierakstiem, kas arī neattiecas uz citām personām, ir, kā izrādās – frizieris, t.i., apmeklējums, un notikumi citu tuvu personu dzīvē😊, vienk. atzīmēti, par kuriem, ja nepieciešams, varu arī viņiem atgādināt😊 Frizieris jau gadiem ir viens un tas pats, lai gan pāris reizes gadā aizeju “pa kreisi”, lai redzētu – vai tiešām un kas man der vislabāk. Pagaidām nekā jauna nav, mans frizieris vienmēr izdomā ko jaunu, kamēr citi neko nedomā😊
Jā, telefons man atbloķējas tikai ar mana pirksta nospieduma palīdzību😊 Tas nav drošībai, man patīk ideja, ka nav ciparu. Ja būtu jānovelk smaidiņš pa ekrānu, lai atbloķētu, būtu jauki.
Pirmo reizi pēc ilgiem laikiem nosūtīju pasta atklātnes radiem, ģimenei, lai viņiem būtu pārsteigums, bet tagad jūtos vēl labā par viņiem, vienk. zinu, ka man ir visforšāk, jo to visvairāk vajadzēja man😊
2019.gads jau tiek plānots: operas apmeklējums Lietuvā (ieskaitot darbinieku ģērbtuves un darbinieku kafejnīcu – paredzēta ekskursija😊), Muse koncerts, atvaļinājums, pagaidām viss, kas nav daudz, tomēr – ja ņem vērā, ka man parasti nav nekādas īpašās attieksmes pret to, kāds būtu tas iedomātais nākamais gads, tad šoreiz, izskatās, ka vairs nav vienalga😊
Pirmais gads (2018), kad man dāvanas jau laicīgi sagatavotas un kad par tām domāts jau ļoti savlaicīgi; vārdu sakot, - viņiem (saņēmējiem) arī nebija vienalga, jo man nebija vienalga😊
Piebilde:
līdzko izdomāju, ka man papīra plānotājs nav nepieciešams, darbā man to piešķīra un tieši tādu izmēru, kas man vajadzīgs😊. Bet es tā cerēju, ka nebūs, jo pateicu nestandarta izmēru, lai netaisa😊
...
Kādu vakaru 2018.gada nogalē viens auto, mierīgi stāvot auto rindā, ieslīdēja dibenā, bet bez redzamām traumām; šoferis pat neizkāpa no mašīnas, tikai pajautāja: “Vai tur kas ir?”😊 Pats bija noslīdējis gandrīz uz grīdas, laikam runājis pa telefonu.
Nebija nekādu seku un tāpēc draudzīgi, nesatikušies, izšķīrās.
...
Jautājums – kad Mikimausim ir dzimšanas diena? Man vienu dienu bija krekls zem žaketes ar Mikija galvu no krāsainiem fliteriem uz sarkana krekla fona, bet sekretārei – melna šalle esot, viņa gribēja parādīt, ka viņai arī kas tāds ir, laikam gribēja draudzēties, bet es tā vēsi atbildēju, ka Mikijam tieši nesen bija dzimšanas diena😊 (lai saprot, ka nopietni pieeju modei)
Gribēju tikai radīt sev un citiem svētku un kaut nedaudz draudzīgāku noskaņojumu😊
Galvenais, ko gribēju pateikt – no skatītajām filmām: Nameja gredzens, Kriminālās ekselences fonds, Tēvs Nakts, Bille un Melānijas hronika, visvairāk balsu atdotu filmai Melānijas hronika, bez komentāriem.
2019.gadā tuvāk iepazīt vēlos Haruki Murakami daiļradi. Sāku ar tēmu par skriešanu, kas neesot īsti tikai par skriešanu, bet jocīgi...
Noslēdzot gadu.
Plānotājs papīra formātā ir pametis manas izplatības robežas, vietā nekas nav stājies, bet tiek aizstāts ar atsevišķiem ļoti nekārtīgiem pierakstiem vienā pavisam tukšā piezīmju grāmatiņā, bez rūtiņām, līnijām, nav tajā nekādu struktūrelementu, kas liktu kaut ko sakārtoti atainot😊
Ja kāds to gribētu palasīt, vienk. varētu aizmest prom😊
Galvenās lietas manā dzīvē, spriežot tikai pēc minētajiem ierakstiem, kas arī neattiecas uz citām personām, ir, kā izrādās – frizieris, t.i., apmeklējums, un notikumi citu tuvu personu dzīvē😊, vienk. atzīmēti, par kuriem, ja nepieciešams, varu arī viņiem atgādināt😊 Frizieris jau gadiem ir viens un tas pats, lai gan pāris reizes gadā aizeju “pa kreisi”, lai redzētu – vai tiešām un kas man der vislabāk. Pagaidām nekā jauna nav, mans frizieris vienmēr izdomā ko jaunu, kamēr citi neko nedomā😊
Jā, telefons man atbloķējas tikai ar mana pirksta nospieduma palīdzību😊 Tas nav drošībai, man patīk ideja, ka nav ciparu. Ja būtu jānovelk smaidiņš pa ekrānu, lai atbloķētu, būtu jauki.
Pirmo reizi pēc ilgiem laikiem nosūtīju pasta atklātnes radiem, ģimenei, lai viņiem būtu pārsteigums, bet tagad jūtos vēl labā par viņiem, vienk. zinu, ka man ir visforšāk, jo to visvairāk vajadzēja man😊
2019.gads jau tiek plānots: operas apmeklējums Lietuvā (ieskaitot darbinieku ģērbtuves un darbinieku kafejnīcu – paredzēta ekskursija😊), Muse koncerts, atvaļinājums, pagaidām viss, kas nav daudz, tomēr – ja ņem vērā, ka man parasti nav nekādas īpašās attieksmes pret to, kāds būtu tas iedomātais nākamais gads, tad šoreiz, izskatās, ka vairs nav vienalga😊
Pirmais gads (2018), kad man dāvanas jau laicīgi sagatavotas un kad par tām domāts jau ļoti savlaicīgi; vārdu sakot, - viņiem (saņēmējiem) arī nebija vienalga, jo man nebija vienalga😊
Piebilde:
līdzko izdomāju, ka man papīra plānotājs nav nepieciešams, darbā man to piešķīra un tieši tādu izmēru, kas man vajadzīgs😊. Bet es tā cerēju, ka nebūs, jo pateicu nestandarta izmēru, lai netaisa😊
...
Kādu vakaru 2018.gada nogalē viens auto, mierīgi stāvot auto rindā, ieslīdēja dibenā, bet bez redzamām traumām; šoferis pat neizkāpa no mašīnas, tikai pajautāja: “Vai tur kas ir?”😊 Pats bija noslīdējis gandrīz uz grīdas, laikam runājis pa telefonu.
Nebija nekādu seku un tāpēc draudzīgi, nesatikušies, izšķīrās.
...
Jautājums – kad Mikimausim ir dzimšanas diena? Man vienu dienu bija krekls zem žaketes ar Mikija galvu no krāsainiem fliteriem uz sarkana krekla fona, bet sekretārei – melna šalle esot, viņa gribēja parādīt, ka viņai arī kas tāds ir, laikam gribēja draudzēties, bet es tā vēsi atbildēju, ka Mikijam tieši nesen bija dzimšanas diena😊 (lai saprot, ka nopietni pieeju modei)
Gribēju tikai radīt sev un citiem svētku un kaut nedaudz draudzīgāku noskaņojumu😊
Galvenais, ko gribēju pateikt – no skatītajām filmām: Nameja gredzens, Kriminālās ekselences fonds, Tēvs Nakts, Bille un Melānijas hronika, visvairāk balsu atdotu filmai Melānijas hronika, bez komentāriem.
2019.gadā tuvāk iepazīt vēlos Haruki Murakami daiļradi. Sāku ar tēmu par skriešanu, kas neesot īsti tikai par skriešanu, bet jocīgi...