Ķēms

Par kapavietu pirkšanu un pārdošanu runājot. Sākumā šķiet jocīgs viss tas pasākums, bet nemaz tik neloģisks arī nav, ja padomā, jo, pirmkārt, par „prestižas” (mūsdienu populārvalodā runājot) kapavietas iegādi tiek informēta plašāka sabiedrība (šķērsojot tieši ieinteresēto personu loku) arvien biežāk, kas, iespējams, ir vērtējams ar „+” zīmi sabiedrības informētības dēļ, tīri, ka informācija tiek izpausta.

Tomēr, kas ir par pamatu iespējamam publiskajam pamudinājumam, lai arī šis jautājums sabiedrībai kļūtu interesants, ir tas, ka Rīgas domes 2008.gada 9.decembra saistošie noteikumi Nr.149 "Rīgas pilsētas pašvaldības kapsētu darbības un uzturēšanas noteikumi" ir, piem., grozīti ar 2010.gada 23.februāra noteikumiem Nr.57, kurus paraksta Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs. Minētie noteikumi zaudējuši spēku un to vietā stājušies 2015.gada 28.aprīļa Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.145, kuri arī jau vairākas reizes ir grozīti un kurus ir parakstījis Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs. Kad jau bija jāsāk domāt par šīm lietām un kad ir nākamās Rīgas domes vēlēšanas?

Bet runa jau nav par detaļām un par iemesliem, lai pievērstu sabiedrības uzmanību, runa ir par, iespējams, to, ka īpašos nopelnus Latvijas valsts vai Rīgas pilsētas labā neviens netaisās vērtēt, turklāt, kas ir interesanti, - to cilvēku skaitā, kuri varētu tikt novērtēti daudzos gadījumos pozitīvi (rezultatīvi bijuši klāt būtiskos vēsturiskos pagriezienos un līkločos, kas attiecas uz valsts iekārtas maiņu u.tml. būtiskos brīžos), tomēr galvenokārt ir cilvēki, kas izvēlas citus iegādes ceļus. Nav runa par ētiku, jo jautājums ir par citu – kurš ir vērtētājs un cik ilgs laiks vajadzīgs vērtējuma izdarīšanai un pasludināšanai, galu galā, ja rinda visu laiku tiek apieta un praktiski vairs nav nekādu izredžu tikt vērtētam, paspēt, tad tas process laikam kļūst interesantāks, t.i., šāds.