Kartāga "Atnāc Rīt";

Albuma versija, pa Live versija

VIDEO, kur to demonstrēju. 

Skaņas transparences vārdā jāatzīst, ka lielu artavu deva arī Fender Super Sonic 22 kombis un analogais delay. Bet tā sajūta, kad satver resno early-50s thicc U profile grifu - tas man ir perfektais guitar/man interfeiss! Novērtēju katru brīdi, kad tieku atstāts divatā ar šo burvīgo instrumentu.

Nākotnē būs vairāk šādu brīžu, vienā vai citā ceļā.

APZIŅAS VARA PĀR DUĀLISMU

Ja tu neņemsi varu pār savu ķermeni, tas ņems varu pār tevi.

Izpausmes: nepareiza biomehānika, resnums, augts asinsspiediens, diabēts, trauksme, sazemētības sajūtas trūkums, nespēja justies ērti savā ādā (īpaši sabiedrībā), utt.

Ja neņemsi varu pār prātu, tas ņems varu pār tevi.

Izpausmes: modernā cilvēka tipiskākā problēma - informācijas neizvērtēšana. Pirmā reakcija vienmēr ir emocionāla, un tur arī viss paliek. Pirmā reakcija var būt emocionāla, ja tu pēc tam godīgi pārvērtē šo informāciju un savu reakciju, un, svarīgi, jāatzīst sava kļūda. Katra neatzīta kļūda ir kā naglas dzīšana dziļāk savā zārkā. Negodīgums pret sevi ir visdziļākā bedre, kur var iekrist. Taču no jebkuras bedres var izkāpt. Maziem soļiem. Šis ir tikai viens piemērs.

Turpinot par garīgo aspektu, jāakcentē tas, ka civilizācija šobrīd atrodas pārejas posmā no vecā, uz jauno laika garu (zeitgeist). Šis liminālais posms sākās ar ietekmīgo 9/11 rituālu un nav noslēdzies joprojām.

Tā ir vardarbīga vērtību pārvērtēšana un tā ir fragmentētās realitātes nākšana pie varas (pateicoties tam, ka cilvēki realitāti tver pastarpināti, caur tel.ekrāniem, bez izvērtēšanas), tā ir kontroles potenciāla pār cilvēci palielināšanās. Jo aitas, kas vārās savā nesavāktajā emocionalitātē, aklajā konsūmerismā, iesprūdušam kaut kur dziļi starp fiktīvām izvēlēm, kas beigās neko neietekmē. Šādu cilvēku kontrolēt ir vieglāk nekā cilvēku, kurš rūpējās par to, kādu informāciju viņš patērē (galu galā smadzenes ir simplistisks kompjūters - what you Input, brain Outputs jeb ko tu liec iekšā, to tās dod ārā). Kur katram cilvēkam ir savas intereses, kas ir svarīgākas par jebko ārēju, savs potenciāls, sava unikālā identiāte, kas izkopta bez pārāk lielas trash media mazo dopamīna šāvienu atkarības izraisīta smadzeņu audzēja. 

Tas viss nav pamatstāvoklis, bet gan darbs ilgtermiņā ar sevi, konstanta realitātes analīze kā smadzeņu treniņš un labs, bet dažreiz sasodīti nogurdinošs paradums. Un, galvenais, tā ir mīlestības, kaisles un dzīvesprieka meklēšana itvisur, kam tu pieskaries. Galu galā realitātes pieredze atkarīga no skatu punkta. Jo vairāk laiku tu sev dod, lai izdarītu secinājumu- apstaigā objektu/problēmu, lai apskatītu to no dažādiem punktiem un tikai tad spied "Enter".

Uzņem savu tempu - vienalga, vai lēns, vidējs, vai ātrs, un noturi no - neļauj nevienam izgrūst sevi ārā no sevis nodibinātā tempa, vibrāciju/realitātes pieredzes lauka. Tā ir tava telpa, tava realitātes pieredze, tu esi pavēlnieks! 

Tava milzu vara, ar ko vari mainīt un ietekmēt tik daudz, paģēr arī atbildības nešanu par katru vibrācijas iekustināšanu, ko veic. Tā ir cieņpilna stāvokļa ģenēze, kas apkārt veicina pašcienas un cieņas stāvokļu apmaiņu starp cilvēkiem 

Vien tad, kad ir nodibināts un, galvenais, ilgākā posmā dzīvē ir noturēts šo abu elementu balanss, vien tad tu šai dzīvē vispār sev dod iespēju. Bez balansa konsistences vienmēr būs nekontrolēta ieslīdēšana vai iekrišana kādā no abu kategoriju galējību bedrēm.

*** ***  ***   ***    ***     ***      ***       ***        ***         ***          ***           ***

DZĪVĪBAS ENERĢIJA

Varētu rasties jautājums- kas ir dzīvības enerģijas pulss šīs visticamāk simulētās realitātes dimensijā, ko saucam par savu? Duālisma pretnostatijumu berzes radītā enerģija. Binārā sistēma: nulle un viens. Jā un Nē. Sieviete un Vīrietis. Diena un Nakts. Iņ un Jaņ. Patiesība un Fikcija. Dzīvība un Nāve. Mīlestība un Naids. Jaunais un Vecais.

Tā nav plika, nekustīga dihtomija. Nē, tā ir vienmērīga kņudoņa, dziļš, spēcīgs un noturīgs pulss. Dzīvības enerģijas pulsu rada šo mūžīgo fundamentu nebeidzamā pretnostatīšanās (juxtaposition). 

Tas ir nebeidzamais un nelokāmais kalēja āmurs, kas triecas pret mūžam karsto, nelokāmo dzelzi. Tā ir šķietami mūžīgā straujas kalnu upes tece, kas, sadursmē ar krastu, veicina eroziju, raisot vieduma krunkas tavā ģīmī.

Pretstatu sadursme ir entropisks fenomens. Un tieši šajā perfektā haosa ciklā rodas mūžīgā dzīvības dzirksts. 

Links https://youtu.be/gP0q901YHbg

Ko es pēdējā laikā ļoti izbaudu kā jaunatklātu spēju? Savam sarunu biedram norādīt, ka man absolūti neinteresē tas, ko viņš man stāsta*.

Ja tu esi godīgs pret sevi, tu nevari atļauties būt negodīgs pret citiem. Ciest pieklājības pēc ir tik necienīgi pret sevi. Un izlikties ir necienīgi pret citiem. Cieņa sākas ar sevi, turpinās ar citiem un noslēdzas atgriežoties pie sevi. Pilns cieņas aplis ir esenciāls elements, lai neiedzīvotos kārtējā kognitīvajā disonansē.

Gaidot smago audiovizuālo artilēriju (nolīgām filmētājus un ierakstījām skaņu no pults), koncerta enerģiju var tvert no klausītāju skatu punkta, spiežot uz dziesmas nosaukuma: Inga Mūžamziedošā, Varat Cerēt.