- Kremļa aģentu mūžīgi zeļošais Latvijas atzars
- 10/22/14 05:44 pm
-
Vienmēr esmu uzskatījis, ka ir dažas lietas, kas jāzina publikai - neatkarīgi no tā, cik daudz viņi ir informēti par LR, ES un PSRS vēsturi un politiku - gan pagājušo, gan esošo. Un neatkarīgi no tā, cik daudz viņi saprot vai ir spējīgi saprast. Bet tas netiek darīts (piemēram, nav raksts ziņu portālos utt.). Tā, protams, var būt tikai sagadīšanās, bet tas ir pārāk aizdomīgi, īpaši jau ņemot vērā šī brīža nežēlīgi agresīvo Kremļa aģitāciju politiku un vēlmi šķelt sabiedrības valstīs, kurās līdzās pamatiedzīvotājiem ir liels krievvalodīgo īpatsvars.
Tātad. Kāds putniņš man pastāstīja, ka Stūra mājas ekspozīcijā, kas bija visiem par brīvu, ir trīs reizes pazudusi (nozagta) petīcija, kur lielākoties bija parakstījuši Krievijas krievi (ekskursanti, kuri apmeklēja ekspozīciju), par to, lai Stūra māju atkal neaizvērtu uz nenoteiktu laiku (kā to vēlas darīt nenosakāmu iemeslu dēļ). Pazuda tieši tās lapas, kuras bija parakstījuši Krievijas krievi. Konsenta veidošanas ietvaros (lai Kremlim lojālajiem medijiem (ne)būtu uz ko atsaukties?)? Čeka much? Protams, varbūt tā ir tikai nejaušība, bet tas esot noticis 3 reizes (un nozagtas tieši tās lapas, ko parakstīja Krievijas krievi).
Tas viss joprojām acīmredzot ir dzīvs un elpojošs entity.
Man ir pamatotas aizdomas, ka Latvijā iedzīvotājiem tā arī nekad netiks līdz galam parādītas tās šausmas, kas pastāvēja. Jo tās pastāv joprojām, tikai vai nu andergraundā, vai nu leģitimizēti - ar citu nosaukumu. Tas ir mazliet absurdi - apzināties, ka Latvijā visi čekisti joprojām strādā valsts iestādēs, bet, teiksim, mūsu igauņu brāļi bijušajiem koloboratoriem liedza jau to kopš pašas 2. neatkarības atgūšanas (deviņdesmito sākuma). Un tas tiešām ir milzīgs absurds, jo kartu reizi, kad par to ieminās medijos, tas izskan aptuveni tādā formā, ka, jā, kaut kad PSRS cilvēki bija ļauni, bet tagad ir demokrātija, un viss ir okej, visiem viss tika piedots, un nav svarīgi, vai tūkstošiem disidentu un viņu ģimenēm, kuru dzīves tika izpostītas, tagad ir ar šo faktu mierīgi jāsadzīvo. Bez jebkāda īpaša tiesiska statusa, bez jebkādas palīdzības un komunikācijas no/ar valsti. Un tas tikai tāpēc, ka...
Šeit mēs paliekam pie "tāpēc, ka", jo mums Latvijā neviens nekad neteiks patiesību vai pat kaut ko, kas līdzinās tai. Un visi, kuri par to runās - viņiem visiem vienkārši palūgs pieklusināt balsi, beigu beigās ierakstot kaut kādos slepenos sarakstos, piemēram, "Sistēmas ienaidnieki" vai tamlīdzīgā absurdā. Tas izklausās smieklīgi, ja to tā ietērpj vārdos te - sistēmas ienaidnieki. Bet, ja padomā - ja mūsu valsti ES līmenī pārstāv bijušie/esošie čekisti jeb "mūsdienu Kremļa aģenti" (atšķirības faktiski nav; tikai tā, ka viņiem ir ierobežota rīcībspēja LR jurisdikcijā), tad šis absurds, šķiet, maina savu jēdzienu un formu, kļūstot par kaut ko reālu. Par kaut ko tik reālu, kas beigās var izpausties kā sitieni pa seju, melna maisiņa uzvilkšana galvā un aizvešana uz mežu vai kādu pagrabu. Un tas var notikt nevis tikai ar tevi un mani, bet gan ar visu sabiedrību kopumā.