- 6/11/14 10:48 pm
-
Bļ, tikko ar Ilzi paveicām nepaveicamo. Septiņos ar minūtēm izgājām un tagad atgriezāmies no tuvējā veikala (kopā noieti 14 km). Bijām pakaļ 0,7l vodkai, alum, sieram un saldumiem. Kājas tā smeldz, jo vislaik bija jākāpj virsu asām akmeņšķembām. Nebraucām ar visurgājēju, baidīdamies no mentiem, jo Ilzei ir tikai baltās tiesības būt autobraucējai.
Atpakaļceļā veicām bradātāju cienīgu darbu - es maigi iespēru pa vienas pamestas mājas durtiņām, vispirms attaisījis metāla pinumu, kas šīs mājas durvis padarīja aizslēgtas. Un tad mēs to visu izstaigājām. Par laimi, tas bija pirms kādas stundas, tā kā paspēju nobildēt arī kaut ko, pirms iestājas tumsa.
Mājas pēdējo dzīvo iemītnieku sauca Modris. Uzvārdu aizmirsu, bet tas ir bildēs. Karoče, pamestajā mājā bija Modra PSRS pase, viņa LR ("jaunā") pase, kurai derīguma termiņš beidzās tikai šogad, dažādas "stingrās" prescription medicine receptes, neizpirktas, saprotams. Tas arī fotogrāfijās. Pie sienas blakus gultai - no žurnāliem izgrieztas beibes 90'to stilā.
Modris kaut kad relatīvi nesen bija apmeklējis Stradiņu slimnīcu Rīgā, tā kā mēs pieņēmām, ka viņš ir beigts. Nu, ja jau visi doķi stāv uz viena galda blakus simts tukšām šķiltavām, nezināmas izcelsmes dzirai, ko tā arī neiedrošinājos nogaršot un vēl dažādām citādām drazām esot apkārt.
Pēc minūtēm būs bradājiena bildes. Attīstu.