- 3/31/14 05:03 am
-
saproti, kas mani kretinizē, ir mākslinieki, kuri apzināti/neapzināti ierobežo savu kreatīvo potenciālu. jo cilvēkam, kurš rada mākslu, svarīgs ir viss - grib viņš to vai negrib. iedvesma var rasties jebkur. ideja par ko jaunu - tāpat. bet, ja cilvēks neizmantos tik potenciāli enerģētiski spēcīgus mirkļus kā komunikacija starp klausītājiem un māksliniekiem, tad, jāatzīst, viņš laiž garām spēcīgus trumpjus, ko izspēlēt tajā pašā konc vai no kā iedvesmoties velākai darbībai. protams, ka es ar šo visu, runājot par mākslinieks/auditorija komunikāciju, nekāda ziņā negribu paust/nesaku to, ka tā ir jādara vislaik. nē, there's a right place and time for everything.
saproti, es vienkārši nevēlos, lai mēs esam tie autosuģestīvie latvietīši, kuri dara tikai tā, kā ir ērtāk, tikai tā, lai nevajadzētu izkāpt no komforta zonas un pafiškot par lietām plašākā mērōgā. vai aizraujošākā mērogā. cilvēki netic tam, cik viņi patiesībā ir interesanti, aizraujoši un skaisti. savā komfortā, savā nespējā "izrubīt ikdienu un tās principus".
runājot par to vārdu vakar - ne jau tas aizskāra. pats fakts, ka tu to lietu šāda kontekstā, tas aizkāra. gluži kā tas, ka man tika apgalvots, lai nestresoju - lai gan patiesībā es nemaz stresot nevarēju, jo mani bija benzīši (xanax). es biju mierīgāks par pašu mieru. acīmredzot tas, ka "pārāk bieži" vaicāju par tavu gatavību spēlēt, tev lika nodomāt, ka stresoju. vai kā tamlīdzīgi. jebkurā gadījumā, man ir princips, kam tiešām sekoju. un tā ir harmonija itvisur. nepakļaušanaš spiedienam. tas ir miers. miers stresainā situācijā. sanāk, ka vakardiena bija viens liels pārpratums šajā jomā. jo, nu, par to gatavību es tev vaicāju (vismaz man liekas, ka tas nebija tik uzbazīgi) tikai viena mērķa vadīts - to get this shit over with. gribējās ātrāk nomočīt un pist prom no tā elles sponsorētā pasākuma, kas, šķiet, bija radīts vien gr.biedru attiecību pišanai, heh! jo ta drausmīgā mūzika, kas skanēaja pims mums, bija kaut kāds sūds, kas, spriežot pēc visa, bija speicāli paredzēts mums no sērijas "how much you can handle this shite?". no tās pašas sērijas, kur Abu Dai cietumā vai kādā citā half-known half-legal jail spīdzina imates ar heavy metal\m/
Zini, kad tas iz aizvainojoši, ja tev saka, a uzvedies kā lohs/pimpis? Tad, kad tu otru vērtē tāpat kā sevi - kā patīkamu, inteliģentu būtni. Es ārpus konteksta spētu tā teikt, taču arī ļoti retā situācijā. Šādus vārdus izmantoju tikai ļoti reti, kad tiešam šķiet, ka šīe tuvie cilvēki sapratīs. Teiksim, humora ietvaros. Bet tā nopietni es tos nelietotu. Tas nav vajadzīgs, jo to visu var pateit v;el smalkāk, neizmantojt šos tīņu vārdus; cause we're better/more advanced. Mēs esam daudz asprātīgāki un smalkjūtīgāki. Un, lai būtu vēl labāk, ir jātiek pāri pašiem sev, vai ne? Ir jāprot smieties par sevi ,irnoszēt par sevi un tādā garā. VIenkārši esmu ievērojis, ka K ir izteiktas pasironijas trūkuma probl. ; peikrīti tač, tā ir ļoti, ļoti svarīga lieta...?
Labi, pietiks rakstīt. Gan jau ir vēl daudz sakāmā, bet man jau grie;z no ekr;an vien,ghh. Cya līdz 2d. Ceru, ka nepalaidu garām kādu svarīgu punktu.