- 2/3/05 07:44 pm
-
LauraĻoti zīmīgi, tikai gribēju pateikt, ka mēs ( mēs - šoreiz tiešām domāju mūs abus kā divus atsevišķus indivīdus), taču vairs nekad nerunāsim, nekad nesatiksimies, neko, neko un nekad, patiešām, nekad, nekad mūžībā! Kaut zvēreju, ka vairs visār nerakstīšu un aizeju uz visiem laikiem, man tomēr negribējās šo gadījum atstāt bez nobeiguma, bez nekā. Tāpēc, lai kas arī tur būtu noticies, lai ko arī tu domātu un lai kas tev arī liktos vai neliktos ( jo tā ir mīkla priekš manis)par mani, es gribu pateikt, ka man liekas, ka es tev pasaku paldies un saku to, ka žēl, ka viss tik muļķīgi sanācis, lai kā arī nebūtu sanācis vai nesanācis. Tikai gribu pateikt, ka es neesmu tā, kura tu iespējams domā es esmu.! Es esmu tā, ko tu satiki. Bet tas nav svarīgi. Es tikai gribu tev novēlēt veiksmi dzīvē, lai tev izdodas,un lai tu spēj lietās saskatīt to mainīgo un laicīgo dabu un izvērtēt lietu īsto jēgu - patiesību, kas ir viena. Centies, esi gaismas meklētājs un nevis tas, kurš pateicas par tumsas atlicinātajām pabirām. Novēlu tev visu labo! Ja liktenis tā lēmis, tad...ardieviņu!