- uz brīdi mājās pēc nospēlēšanas
- 7/4/13 01:53 am
-
Atskrēju mājās no koncerta nomazgāties. Nomazgājos. Un skriešu atpakaļ. Bet pirms tam fiksi par nebūtisko.
Kārtējo reizi varētu teikt - spēlējot tik traki nekad nebiju sasvīdis. Besī arā, ka treniņa trūkuma dēļ jau 3. dziesmā aizelsos no bļaušanas, un acīs sāka mirgoties gaismiņas no skābekļa trūkuma. Un tad arī pazuda spēks labajai rokai, kas ir tik svarīgs. Iedomājieties, teiksim, dziesma "Zvēriņi" sastāv no 1 nots, no kā mēs pēc tam dažos retos brīžos pārejam uz 2. noti. Bet tā ir visgrūtākā dziesma, ko izspēlēt, jo to 1 noti ir jāsit tā, lai basģitāras tonis būtu atbilstoši masīvs. Viss ir kompensēšanā. Mana netrenētā labā roka (tā prot tikai masturbēt sev un citiem, kā arī citādi aiztikt visādas zonas) piekūst ļoti ātri, ja visu laiku ir jādrillē 1 nots ļoti dinamiskā manierē (mediatora) "no augšas uz apakšu un atkārtoti", nevis vieglākajā, bet tonāli vājākajā "no augšas un apakšu un tad atpakaļ no apakšas uz augšu".
Bet vispār koncerts, īpaši jau ņemot vērā, ka iepriekš visi trīs kopā samēģinājām tikai 1 reizi, bija vairāk kā izdevies. Nez kāpēc cilvēku ovācijas izpelnījāmies tieši mēs, bet pie M.Asinīm ovācijas bija kuslākas. Proatms, mūsu mūzika ir masīvāka un tonāli iespaidīgāka, bet ne tuvu ne tik izkopta un smalka kā M.Asinīs. Bet varbūt tas bija tieši tas, ko cilvēki ekspektēja - raw power. Didzis, mūsu pazudušais bundzinieks, kā atgriešanās uz brīdi tēvzemē, lika rasties šim koncertam, teicās, ka varētu rudenī uztaisīt tūrīti ar Lokatoru un kaut ko vēl pa Latviju.
Pēc koncerta viens dānis bija tik lielā sajūsmā, ka aicināja mūs spēlēt tur un teicās, ka palīdzēs vai pats vispār noorganizēs tūri pa Dāniju. Protams, ja tas tā notiks (kāpēc ne?), tad jāpaķer arī Ziemeļvācija. Nespēju iedomāties, kur vēl būtu koncertēt "tuvumā", jo tūrē visstulbākais, ko darīt, ir braukt no koncertvietas A uz koncertvietu B 1000 kilometrus. Nesalīdzināmi labāk ir sarīkot tūri tā, lai koncertvietas ir relatīvi tuvu. Labi, es jau aizrakstījos.
Gribēju tikai pateikt paldies tiem, kas atnāca. Un ceru, ka vismaz kaut ko izbaudījāt.