- 5/12/13 07:35 pm
-
Es nesen izdarīju diezgan pārliecinošus secinājumus par pravietiskajiem sapņiem. Ja tajā es redzu sevi nākotnē, darot kaut ko, kas nesakrīt ar tagadnes nosacījumiem par "es", tad visticamāk tas ir tāpēc, ka a) es to vēlos (apziņas vai zemapziņas līmenī), b) man tas nepatīk (apziņas vai zemapziņas līmenī), c) es to sapni izdzīvošu nākotnē, patīk man vai nepatīk; iztēlojoties šo pravietismu kā vienkāršu dzīves notikumu, pieredžu, ideju un vēlmju/riebuma virknējumu, ko prāts, piemēram, savērpj loģiskā ķēdē kamēr tu guli (jo tas tomēr ir aktīvs), un izspļauj vienā brīdī to sapņa formātā; jo, nu, tie vienmēr šķiet tik pašsaprotami un loģiski beigu beigās (kad šis sapnis tiek "piedzīvots" - nezinu, kāpēc lietoju pēdiņas, jo tiešām ir bijuši šādi sapņi, kas "paredz nākotni" - šeit gan pēdiņas vietā, jo tā ir vienkārša loģikas virkne, manuprāt)