- 5/12/13 03:31 pm
-
Šonakt biju normāls cilvēks. Sapņoju kādus 4 vai 5 sapņus. Parasti es tos vispār neatceros, un tas ir normāli, jo man ir traucēts dziļais miegs. Bet tagad. Es joprojām, liekas, nejūtu savu pakausi un mugurkaulu, jo man sazinkāpēc bija jālec pakaļ autobusam ar skolēniem, kas no Akmens tilta ieripoja Daugavā (es staigāju pa elektrības vadiem). Pēc tam es ar grupu Ž viesojos kaut kādā debesu pilsētā, kas tikpat labi varēja būt kāda augsta kalna galotne tumsā. Atceros, ka stāvēju uz platformas, un man tik nenormāl sala (laukā putināja), ka es izģērbos un ielīdu pie platformas pietauvojušajā tramvajiņa bagāžas nodalījumā. Pēc tam es biju kaut kādā totāli anarhistiskā mūzikas festivālā, kur mums bija jāuztājas. Mēs visi bijām totāli piepisušies, bet kādām vajadzēja iet teikt runu, un mēs izdomājām, ka labāk būs, ja to darīs Anrijs. Viņš uzkāpa uz skatuves (kas bija izlietotu riepu, plastmasas un dažādu koka gabalu krāvums) un sāka visiem kaut ko stāstīt par attiecībām.
Kā lai dabū prom šo sapnu numbness? Nejūtos reāls, hehe.