- 3/17/13 12:47 am
-
tā ir rietumu pasaules lielvaru un paraugvalstu patiesā sejā. un to var labi iemiesot arī viena indivīda sejā - absolūti notrulināta, tāda, kura maņas īsti vairs nevar dēvēt par "izjūtu un sajūtu", bet gan par kaut kādu refleksiju (kā pirksta iebāšana rīklē, lai izvemtos). perfektais pilsonis, kurš baidās no visa, ieskaitot no savas ēnas (pateicoties medijiem, kas viņam pastāsta, kurš ienaidnieks šajā dekādē "šaus pa tevi"). jāatzīst, viņiem tas ir labi izdevies - nu, izveidot pasauli līdzīgāku tādai, kādu to aprakstīja viņu tautietis pirms kādiem 60 gadiem grāmatā, ko visi ir lasījuši.
hah, runājot par orvelu - man ļoti fascinē tas, cik ļoti cilvēkiem patīk tā grāmata (nu, 1986). zini, kāpēc viņiem tā patīk? jo viņi tur redz kaut ko sev ļoti tuvu - jā, mīlestību un vēlmi aizbēgt no sabiedrības arī, bet galvenais, šķiet, tomēr ir tas, ka viņi fano par to visu. kāpēc tāds spriedums, nu, ka viņiem patīk orvela aprakstītā pasaule? tāpēc, ka neviens neizsaka pretenzijas, un visi korī (tāpat kā 100, 200, 300 utt. gadus atpakaļ) sabalso: "we live in a modern time." tikai mūsdienās tas "modern time", protams, ir daudz uzskatāmāks un daudz labāk parāda cilvēku vēlmi tik pakļautiem (garīgi), jo vienkārši ir daudz vairāk metožu (kopš konveijera lentes izgudrošanas un robotiem, kas automātiskā režīmā ražo kompliecētas iekārtas). cilvēks patiesībā nekad nav bijis "bezvērtīgāks" un "nožēlojamāks" kā mūsdienās - vismaz agrāk bija reālas ciešanas, bads ogļraktuvēs un rūpnīcās. tagad ir pārāk liels constant stream of bullshit through various suck-future devices, ka cilvēks pat neaizdomājas. bet es nevainoju cilvēku. viņš nav vainīgs. neviens kā indivīds nav vainīgs. vainīga ir sabiedrība un demokrātija savā būtībā - fakts, ka cilvēkam obligāti ir jābūt kādā sociumā, arodbiedrībā vai jebkurā citā grupējumā. un tad viņam pasaka - ej, cilvēk, un lobē savas intereses, mums vajag uzvarēt! un cilvēks tik iet un dara visu, ko liek, domādams, ka tās tiešām ir viņa intereses.
bezjēdzīgā un praksē nefunkcionējošā cilvēktiesību doktrīna piešķir "mākslīgu jēgu" lietām un "mākslīgu jēgu" tai pašai cilvēka dzīvībai, kas, paskatoies uz dažu krutāko valstu veselības aprūpes sistēmām, patiesībā nav nekādas sūda jēgas vērta. cilvēks mūsdienās ir aizvietojamāks, nekā agrāk. mūsdienās visi var izdarīt visu - tā mums tiek apgalvots. jā, iekš mazas sistēmas robežām mēs patiesi varam izdarīt visu. cilvēki uzvedas kā šizofrēniskas šimpanzes zoodārzā - viņiem šķiet, ka apkārt ir tāds plašums, kosmoss, brīvība - lielāka, nekā jebkad bijusi! bet tas viss - viena maza, iežogota laukumiņa ietvaros.