- par Gati un Alberta bēru farsu (un alkoholu)
- 3/15/13 02:59 am
-
Starp citu, nesen, ejot ar Ritu divos naktī uz kluso centru pēc saldumiem, satiku Gati, bijušās grupas "Nepilgadīgā Anna" galveno bosu. Viņš man pastāstīja par divām interesantām lietām: pirmā - fakts, ka viņš bijis Alberta Svētiņa bērēs; otrā - viņš vairs nedzer alkoholu (daudz).
Alberta bēres esot bijušas burvīgas yet they made him feel a bit uneasy, jo parasti jau ir pieņemts, ka bērēs visi klusē, lai arī patiesībā ir daudz ko teikt. Albertu sadedzināja, tad laikam apraka vai kaut kā tā, un tad sākās bēru mielasts, kā laikā arī notika interesantākās lietas. Īsumā - kāds Alberta radinieks, šķiet, tēvs saņēmās un visiem pavaicāja: "Pastāstiet, lūdzu, par jūsu attiecībām ar Albertu - ko jūs darījāt kopā un tā, jo, nu, es viņu faktiski vairs nepazinu atsvešināšanās dēļ." Sākumā visi kautrējās, bet, alkoholam līstot pāri sejām un asinīs, cilvēki atdzīvojās un sāka runāt. "Es ar Albertu parasti gāju pie čigāniem pirkt 1/4 g. zaļo". "Es ar Albertu parasti darīju to un to." "Reiz lietojām tādas un tādas substances un darījām tādas un tādas huiņas". It kā farss, bet, manuprāt, tomēr ne līdz galam. Drīzāk tas ir sirsnīgums. Un vecākiem tomēr, domāju, ir daudz vieglāk, ja viņi zina, ko Alberts darīja pēdējos gados. Protams, dažos gadījumos labāk ir nezināt, bet Alberts nedarīja neko TĀDU. Protams, viņam jumtiņš bieži brauca nost, un tad sākās visādas agresijas - verbālas, gan fiziskas (nekad neaizmirsīšu Simona stāstīto par to, kā Alberts apturējis kaut kādu tūristu autobusu pie Operas un ar rokām ieķēries durvīs tā, ka neviens netiek nedz iekšā, nedz ārā). Viņam patika uzvesties kā pērtiķim, but for a reason - lai parādītu to, cik viss patiesībā ir vienkāršs un cik ļoti vienkārši ir būt normālam, stulbam, kroplim, skaistulim, lielam, resnam, mazam, tievam, gudram un dumjam. Grūti izstāstīt patiesībā, ko es ar to domāju. Slinkums drīzāk. Vārdu sakot, bēres noritēja sekmīgi (pēc atstātītā es nožēloju, ka neaizbraucu; un vispār nožēloju).
Otra lieta - tas, ka Gatis vairs daudz nedzer. Jo, bļin, man tiešām vienbrīd likās, ka viņš sevi pazudinās, nespēdams kontrolēt lietas. Rakstu vispār par viņu, jo cienu viņu kā mākslinieku. Un "Nepilngadīgā Anna" bija man tāda kā noskaņas mūzika - dažreiz vienkārši ļoti sagribējās iet uz viņu končiem (ieraksti man neinteresē), bet dažreiz domāju - ko es tur daru? Bet kopumā man, protams, ļoti patika (atskaitot brīžus, kad piedzēries Gatis sāka improvizēt pa blūza huiņa-toniku). Bet es ceru, ka tas lielā mērā bija tikai jaunības maksimālisms un alkohols, un ka nākotnē viņš radīs burvīgu mūziku (jo NA vairs neeksistē, bet viņam ir 2 jaunas grupas). Jā, vēlu to labāko.
Iepriekšējo rindkopu uzrakstīju tāpēc, ka man ļoti nepatīk, ka mūziķi daudz dzer. Viņi var daudz lietot citas lietas, bet, ja viņi daudz dzer, tad ar viņiem daudzbrīd vispār nemaz nevar rēķināties. Un es šo narkomāniju (alkohola vēlmi) uzskatu par smagāku kaiti, nekā cita veida narkomāniju (zaļais, baltais, melnais). Galvenokārt tāpēc, ka alkohols ir visur pieejams. Ja es būtu atkarīgais, kurš vēlētos atturēties - es taču sajuktu prātā, redzot tās visas reklāmas un visus plauktus lielveikalos, kas piekrāmēti ar to narkotiku, kas pie tam ir ļoti lēta, ja salīdzina ar citām (tāpēc, ka legāla; ja visas subst. būtu legālas, tad tās arī būtu attiecīgi krietni lētākas). Un vēl mani biedē fakts, ka no alkohola (tāpat kā no citām ar GABA receptoriem saistītām subst., piem., benzodiazepīniem jeb xanax, valium, klonazepam) abstinences sindroma var reāli nomirt. The shakes can get that bad, tā saka interneta kolektīvā pieredze. Savukārt no tumšā, gaišā vai zaļā tu vari raudāt, skrāpēt sienas, vemt un dirst vienlaicīgi, bet tu nekad nenomirsi. Alkohols priekš manis ir patiesi biedējoša narkotika (jāpiebilst, ka savulaik es dzēru ļoti regulāri, vairākas reizes nedēļā, bet tagad ne-e).