- 3/8/13 11:11 pm
-
Bordeauxes nezinu, man grūti kaut ko konstruktīvu komentēt. viss taču ir tik nenoturīgs, ka to ļoti fiksēt vispār nav jēgas - jo īpāši kaut kādi emocionāli pašvērtējumi. pirms gada es biju pārliecināta, ka esmu reāls nakts cilvēks, kurš nevar sevi piespiest piecelties ātrāk par desmitiem gandrīz vispār nekad. pēdējos deviņus mēnešus es darba dienās uz darbu ceļos 3:30 no rīta, un lielākoties nekādas īpašas emocijas tas vairs nesagādā. cilvēki vienmēr runā par kaut kādu ritmu, bet es to nesaprotu - brīvdienās es tāpat varu notorčīt līdz četriem rītā un gulēt pēcāk pusi dienas, man nesagādā lielu piepūli baigā pārslēgšanās. visvairāk mani mulsina tas, ka daudzi tādām lietām pieiet tik nopietni, it kā tas būtu kaut kas nolemts uz nākamām desmitgadēm. labi, es tagad strādāju diezgan crazy, bet man nekad nav bijusi sajūta, ka tas nekad nebeigsies. man šķiet, ka man vēl daudz bezpriģeļa un vaļības dzīvē priekšā. it's all in your head, baby, nevajag būt tik inertam. (nevis pārmetoši, bet aicinoši)