- 3/3/13 02:00 am
-
Archer jaunā sezona dedzina. Rīt pamēģināšu citus kokteiļus, jo šobrīd mans ķermenis ir sinonīms vārdam elektrība (citiem vārdiem, SSRI antidepresantu athods), un tas kopumā nav diezko patīkami. Iztēlojies, it kā tev tirptu viss ķermenis, tikai tās tirpas būtu mazliet, khm, elektrizētas. Grūti izskaidrot. Katrā ziņā iesaku pamēģināt. Kaķis guļ virsū uz kājām, es - gultā. Kājām ir smagi, jo šis ir diezgan smags dzīvnieks (8 kg?). Kaut kur fonā prom aiziet kaut kādi Jura kursabiedri (jauns dzīvokļabiedrs - latvian underground shining star Juris S.; kaut gan tagad jau šī oficiāli ir komūna, jo dzīvo 3 dažādi pārtiji). Kaimiņi atkal skaļi klausās Zombie TV pāaraidi. Izklausās, ka tur kāda sieviete lūgtu piedošanu savam vīram. Latīņamerikāniete ar diezgan kuplām krūtīm (pateicoties krūšturim), tāda, kuras āda smaržo pēc kaut kādu man nezināmu ziedu lapiņām. Patīkami smaržo. Es tur esmu, pienācis no aizmugures. Pārliecos pāri viņas plecam, tuvojoties kaklam un smalkajai plecu līnijai. Viņa joprojām turpina lūgt vīram piedošanu. Bet es tikmēr izkožu gabalu viņas auras un nu jau esmu piesūcies kā tāds lentenis treknai zarnai, līdz brīdim, kad noslēgsies mūsu cikls - mans vai viņas, nav svarīgi. Aina pagaist. Iedegas gaisma. Laiks it kā gulēt, jo dzīvība apkārt atgādina, ka es esmu un kas es esmu. Return to the cold fucking reality. But don't feel sorry. You should never feel sorry about these kind of things.
Bet tā arī ir. Es nekad neesmu par neko juties vainīgs. Un pat par to es nejūtos vainīgs. Man vienkārši ir ļoti, ļoti paveicies.