- 3/2/13 08:40 pm
-
Pietiekami daudz brīvības. Jeb īss brīvā stila raksts par mani un tevi, un to, kā mēs saprotam definīcijas.
***
Pie viena video netīšām sāku lasīt komentārus (dažreiz patīk lasīt, kā amīši paši savā starpā diršas, kaut kāds savāts fetišs, nē, bet, nezinu kas). Kāds nīderlandietis ar niku Thai Mai Shu ar sliktām angļu valodas zināšanām rakstīja: "This is one of the bad part of having too much freedoms. People will abuse it and do whatever they want." Video bija filmējusi kāda amerikāņu kompānija - bariņš cilvēku, kuri, zinādami savas konstitucionālās tiesības (pretēji mums, par nožēlu jāatzīst), pierāda viņus tikko apturējušajam DHS aģentam (robežas patruļa?), ka viņiem nav tiesību tikt apturētiem. Un aģenti viņus vienmēr atlaida, lai gan dažas sarunas pārvērtās diskusijās un pat farsā, tomēr viņi vienmēr panāca savu taisnību un tādējādi teorētiski netika apstādināti. Un šis matereāls, aptīts ar vārdu "troll" tā nosaukumā, noteikti izraisīja dažos labos cilvēkos nepatīkamas reakcijas, jo viņi vienkārši ir vai nu mehānisma sastāvdaļa, zobratiņi un atsperītes vai arī vienkārši ne mūsu ASV mītošie sugasbrāļi.
Bet par to nav runa. Tā drīzāk ir par to, vai var būt pārāk daudz brīvības. Pirmais nīderlandietim atbildēja amerikānis mattb1974, teikdams, ka "there is no such thing as "too much freedoms"". Nīderlandietis uz to atbildēja: "Yes, but don't abused it." Tālāk cits amerikānis viņam pavaicā, lai viņš mazliet plašāk izklāsta savu apgalvojumu. Nīderlandietis... vispār man apnika šis vārds, jo, spriežot pēc nika, tas tik pat labi varētu būt kāds nelegālais imigrants, kurš dzīvo Nīderlandē. Viņš, tādad, izklāja savu domu skaidrāk: "You saw the video. I don't need to explain to you anymore than that. If he's not abusing his rights then he should've say "yes" and move on." Un tad cits amerikānis ar niku NEUTRON atbildēja: ""TOO MUCH FREEDOM" ?? said who??"
Brīvība. Labāk vispirms definēsim to. Oksfordas vārdnīca saka, ka brīvība ir indivīda tiesības, pirmkārt, (man slinkums tulkot) "the power or right to act, speak, or think as one wants" un, otrkārt, "the state of not being imprisoned or enslaved". Pašsaprotami, nerunāsim par otro variantu definīcijā, bet gan par indivīda tiesībām rīkoties, runāt un domāt tā, kā viņš uzskata esam par labu. Tomēr varbūt labāk ir neizmantot vārdu "labi" asociāciju dēļ, tāpēc teiksim "[..] domāt tā, kā indivīds vēlas". Tagad katrs aizdomājamies, cik ļoti mēs domājam, rīkojamies un runājam, ko vēlamies. Nevis, kas ir nepieciešams, spēlējot sociālo lomu (abstrahējamies no tās šobrīd), bet gan vienkārši - kā definīcijā. Kā nogriezt gabaliņu ar asu, asu nazi. Pie kā nonākam? Pie tā, ka definīcija ir diezgan nepareiza. Jeb neprecīza. To vajadzētu papildināt ar visādiem nosacījumiem, par ko šobrīd rakstu pēdējos 6 teikumos, vai ne? Citādāk varētu rasties pārpratumi. Un nevienam nepatīk pārpratmumi.
Bet es arī īsti nevēlos rakstīt par pārpratumiem, jo beigu beigās, apzinoties, kas ir brīvība, pārpratumu skaits noteikti saruktu, tā vismaz šķiet, iztēlojoties par to šobrīd. Varbūt es vēlos rakstīt par to, ka mums vajadzētu uzticēties aukstām definīcijām un kā ar to aso nazīti - balstīt uz tām dzīvi? Es īsti nezinu, jo, saprotiet, kamēr es šo rakstu, es vēl neesmu izdomājis, par ko es īsti rakstīšu - gluži kā iepriekšējās rindkopās. Tas nav svarīgi, es neuztraucos par mērķiem. Man tie tiešām neliekas svarīgi. Jā, ir svarīgi darīt kaut ko, citādāk tu sapelē, bet nevjag iespringt. Jā, šī noteikti ir viena no lietām, ko es jums vēlējos pateikt! Bet kaut kā es tomēr vēlos atgriezties atpakaļ pie amerikāņa, kurš uzskata, ka nevar būt parāk daudz brīvības. Pie amerikāņa, kurš lēni grūstošas "Pasaules Patiesās Brīvības" impērijas, iespējams, pēdējajos gārdzienos, piesauc vissvētāko no lietām - "patieso" indivīda brīvību . Tādu, ko gadu tūkstošu laikā ir radījusi reāla mijiedarbība starp indivīda brīvību (kakāju, nenokāpis no ēzeļa) kolīziju ar sabiedrību (bērni, pieveriet acis, atkal garām jāj onkulis, kurš kakā, sēžot uz sava ēzeļa).
Pieņemsim, ka ir divas "patiesās" brīvības. Pasaules un indivīda. Pasaules tādā ziņā, ka uz tās pastāv valstis, kurās reāli tiek ievērotas cilvēktiesības un viss pārējais ar to saistītais. Otra "patiesā" brīvība piemīt indivīdam. Es zinu, ka varbūt uz šo visu skatos pārāk abstrakti, bet man tiešām šķiet, ka mēs tiešām nemaz, nemaz nesaprotam, ko nozīmē indivīda brīvība. Tā taču būtu pirmā lieta, kas būtu jāmāca bērnam! Tā būtu pirmā lieta, ko liktu izprast sākumskolniekiem. Pamatskolā tiktu filozofēts par cilvēka brīvību. Un vidusskolā, vienalga, kaut vai ne vidusskolā, bet 40 gadu vecumā, trīcošām rokām dzerot točku zem kāda koka, tādējādi patveroties no aukstā lietus - kaut vai tad cilvēks saprastu vai vismaz kaut nedaudz nojaustu, ko nozīmē brīvība. Vajadzētu iemācīt no galvas definīciju!
Bet tā ir. Paskatieties paši uz sevi, uz to, kā domājat, uz to, pa kādiem ceļiem jūs ikdienā pārvietojaties (nevis fiziski, bet tieši galvā; vārds ceļi domāts kā angļu "pattern", like "pattern of thinking"). Bet vispirms maza atruna - es zinu, ka es esmu parazīts un kaut kādā mērā neiederos, un vispār esmu slikts cilvēks, bet es vismaz es esmu saglabājis spēju domāt, spēju spriest un saprast. Draugs, es nesaku, ka tu neproti domāt. Vai ka tu nesaproti brīvību. Tomēr paskaties mazliet uz sevi no malas, paturot prātā, kā tiek definēta brīvība. Varbūt tomēr tu to esi pārpratis vai kaut ko neesi sapratis līdz galam? Varbūt tas būs labs sākums kādai idejai, kas vai nu absolūti pozitīvi vai katastrofāli negatīvi mainīs tavu dzīvi. Bet riskēt ir vērts, es atvečaju.
***
Ak jā, video, par ko rakstu, var redzēt šeit. - Current Music: The Chameleons "Script of the bridge" albītis