- par modinātājiem un rain man
- 12/12/12 09:56 pm
-
Nezinu, vai tas ir joks, bet Rita savā telefonā kā vienu no modinātāja skaņām ir iestatījusi kaut kādu crab core dziesmu, kas tajā telefonā noteikti atradās kopš iepriekšējā lietotāja. Kad es to izdzirdu rītos vai vakaros, vienalga, tad manī katru reizi nomirst maza dvēseles daļiņa. Toties tā dziesma ir visnotaļ, hmm, pamodinoša - es saprotu, kāpēc cilvēks vēlētos tādu iestatīt kā modinātāja skaņu. Kad viņa atnāks mājās, es ceru, ka nebūšu aizmirsis pateikt to viņai (tāpēc drošības pēc uzrakstīšu šeit), bet man liekas, ka tāda mūzika piekakā zemapziņu. Tas ir tāpat kā nedrīkst klausīties Eminemu vai ko tamlīdzīgu. Vienkārši nedrīkst.
Hah, runājot par Eminemu, es pēdējā laikā esmu pasekojis līdzi jēdzienam "rain man", kas popmūzikas lirikās atkārtojas pārāk bieži, lai tā būtu sakritība. Rain man it kā ir sātans, kam šie mākslinieki ir pārdevuši dvēseli, lai atrastos tur, kur viņi tagad ir. Gan jau, ka tas nav bibliskais sātans, bet gan, teiksim, producents. Un, pieņemot, ka mūzikas industrija pieder kompānijai x, kas, savukārt, pieder kompānijai y, kas, savukārt, slēpjas aiz kompānijas z - subliminal messages ir mazākais, ko varam gaidīt no šīs industrijas gala produktiem, dziesmiņām, kas skan pa radio. Es tam, protams, neticu līdz galam, vienkārši man ļoti interesanti šķiet, ka visi, sākot no kantrī, beidzot ar repu, piesauc lirikās "rain man".