- 9/12/12 03:09 am
-
Ak, Pasaule, agrākā, tu nekad nebeidz mani pārsteigt ar saviem noslēpumiem un interesantajiem cilvēkiem. Šoreiz mazliet jūsmoju par 1956. gada cilvēku Bertu Trautmani(u?), kas tā paša gada FA CUP finālā (kaut kāds tur Anglijas futbola čempionāts), kur sacentās Mančestera un Birminghema (rekur čempionāta svarīgāko brīžu video, kur visu var redzēt), pēdējās 15 minūtes turpināja stāvēt vārtos ar salauztu kaklu (kas tāds kļuva pēc sadursmes ar pretinieka futbolista kāju). Viņi noteikti nosprieda, ka piecpadsmit minūtes nav tik daudz (es būtu nodomājis tāpat). Gribas piebilst, ka kam tādam noteikti viņš nebūtu bijis gatavs, ja nebūtu piedalījies pirms mazliet vairāk kā desmit gadiem notikušajā kariņā (beigās kā kaprālis), vāciešu pusē. Tā laika gaļa un prāts bija izturīgāki - tā man gribas spriest. Liekas, ka tad tāds cilvēks mazāk domāja, bet vairāk darīja. Es viņus iztēlojos nedaudz informatīvi tukšākus, bet ne mazāk cilvēciskus. Tādus kā naivus bērnus, kas sava attīstības posma un nepiesārņotās apziņas dēļ ir tāds, kāds viņš ir. Modernais cilvēks, ko es šobrīd iztēlojos kā sevi (šeit sāku smaidīt), nodotos pārlieku lielai situācijas analīzei, un tāpēc noteikti nevarētu vai negribētu turpināt spēlēt.