- atkal jau ZP laiks
- 8/14/12 01:58 am
-
Tas par Gordona Frīmena simbolu ir tik patiesi teikts šajā "agrāko" spēļu jaunlaiku recenzijā (zero punctuation, protams). Tāpēc visi mīl to tēlu - jo viņš ir viss un nekas, viņš var būt jebkas. Un Half-Life tiešām ir mirdzoša zvaigzne, ko jāredz (nē, jāsaskata un jāizmanto par salīdzinošu piemēru) katram FPS (un ne tikai) spēļu taisītājam, kas vēlas savu spēli balstīt uz storytelling un sižetiskām epizodēm. Ā, un ZP review es dažos punktos nepiekrītu, piemēram, par tām trepēm. Ja nemaldos, turot Shift no tām varēja nokāpt, neaielecot kārtējā Sarkano Klinšu kanjona aizā vai bezdibenī. Un tas par to, ka first person mehānika ir clunky (tipa tu esi kaste ar snowshoes, tā saka Yahtzee), es arī nepiekrītu. Ja cilvēks pietiekoši daudz ir spēlējis pirmās personas skata spēles (kā es, haha), tad immersija sava virtuālā tēla apmēru jomā ir ļoti laba, un es neskrienu iekšā nevienā sienā, nekrītu no trepēm bezdibeņos un tā tālāk.