Mana sirds nesas uz klasiku, kaut gan tas man nav īpaši pazīstams lauciņš.

Neesmu lasījis ne vienu no minētajiem (atskaitot Bulgakova "Meistars un Margarita". Bet Nīči noteikti lasīšu. Kad būs laiks.

Lābāk izlasi Hermaņa Heses " Sidharta " vai " Demians". Gan smagas, gan vieglas vienlaidus, bet tik īstas, dzīvas, patiesas grāmatas.

Nīčes globālā ideja kā tāda ir viņa psihes nelīdzsvarotības pazime, vairākas nekas. kad viņu dalasās, tad neko citu nevar pateikt. Kā literatūra var būt ok, bet iedziļināties viena cilvēka prāta peripetijās vai pat aizgūt kādā ziņā tās...nēeeeee, tas prasa pārlieku lilus, bezmērķīgus pūliņus, tā vietā labāk strādāt ar savu paša prātu....

Par Nīči esmu pietiekami dzirdējis un lasījis. Bet pašu lasījis neesmu.

Gan jau kaut kad kaut ko lasīšu.

Tik, nepārcenties, draugs!

Tu raksti ZPD par Gundegas repšas romānu " Sarkans" ? Oh, why, why, why...

Jā, kā jau teicu, tagad pats nožēloju. Nekas, pamocīšos.

Es rakstu par Pitogoru. Es nevis "pamocīšos", bet daudz interesanta " samācīšos".
Varēji izvēlēties labāku tēmu. bet tev vismaz iespēja to pīiiiiii nointervēt, ko? Bet Pitagoru vairs nenintervēt.