- 12/23/11 05:20 pm
- Šie nekam nevajadzīgie svētki man asocējas ar mirstošiem radiem, kas aicina mani pie sevis. It kā ļoti skumji. Tomēr es jūtos mazliet muļķīgi, īpaši neko daudz nejusdams. Man nepatīk tā justies. Man nepatīk šī vieta, kur mani nostāda ziemassvētki. Tā tam nevajadzētu būt.
Es dažreiz fantazēju par tādu kā kapsulu, kurā var ielīst, hibernēties uz pāris dienām, mēnešiem, gadiem un palaist garām visas potenciāli traumatiskās pieredzes. Pamošanās varētu izpausties kā šausmīgs abstinences sindroms - I CRRRRRRRRRRRRRRRAVE PEACE. Hihi. - Current Music: pieslēgtas, malā noliktas basģitāras klusi dūcošais fons
- 16 atstāja kaut koatstāj kaut ko
- 12/23/11 06:58 pm
-
man vispār nepatīk svētki kā tādi. un, pateicoties savai ģimenei, es esmu cilvēks bez jebkādas ģimeniskuma izjūtas. man laikam svētkos visvairāk nepatīk to "obligātais" raksturs. daudz patīkamāk, man liekas, ir saņemt dāvanu un pavadīt jauku vakaru kādā pavisam parastā dienā, kad tas netiek ekspektēts. cilvēkiem jāprot svinēt ikdiena (tagad jau es izklausos pēc ziemassvētkiem).
- Reply
- 12/23/11 08:00 pm
-
ikdiena jāsvin ir, piekrītu, bet manliekas dzīve kļūst vienkāršāka un skaistāka, ja apzinās un pieņem sociumu un tā kopējos rituālus (jo senākus, jo labāk), kas savā būtībā ir nekas cits, kā sanākšana kopā un vienotība, kas man galīgi neliekas stulbi, bet jā, tas debilais obligātums nogriež visu skaisto, kas šādos rituālos ir meklējams, tāpēc mana recepte ir tāda, ka svinēt un atzīmēt, bet tā kā man pašam tas liekas pareizi un uzreiz izmainās pilnīgi visa aina priekšā
- Reply