- 11/29/04 10:33 am
-
Ļoti kruts vizionārisms (kurš ir ticams, vizualizējams un ļoti reāls), bet realitātes apraksti sūkā. T.i., bāli, neticami, formāli uzrakstīti (tip "nu kaut kas taču jāuzraksta par to kafiju un mūziku, kas skan fonā, lai arī man pofig). Un tas baigi iegriež. Stāstītājam var būt vienalga, bet autoram ne, tas nogalina interesi par stāstu (jo nafig man jālasa kaut kas tāds, kas pat autoram nav īpaši rūpējis?).
Būtu vērts pamēģināt šo vispārējā-plāna-sajūtu izvērst, iedzīvināt - jo citādi es nenoticēju, ka stāstītājs ir noticējis plāna esamībai. Psihenes apraksts beigās stereotipisks un neprecīzs (btw, kā var ievadīt vēnā zāles, ja rokas ir sasaitētas uz krūtīm? Kājas vēnā, vai?). Un būtu bijis krutāk, ja stāstītājs nebūtu nosaucis to lodes vīziju par "halucināciju".
Bet es jau te piesienos :) Pieļauju, tu saproti, ka, ja nebūtu bijis interesanti, tad neteiktu neko.