- 11/28/04 06:11 pm
-
nu, patiesībā es šaubos, vai man kādreiz ir bijušas "standarta attiecības", lai kas tas arī nebūtu :)
un ir iespējamas arī (gandrīz) neierobežojošas attiecības, t.i., attiecības, kurās būtībā nepastāv greizsirdība/otra cilvēka ierobežošana emocionālā vai seksuālā ziņā (vienkāršoti runājot: abi drīkst iemīlēties kādā citā un/vai pārgulēt ar kādu citu). man tā bija, un tās bija vienas no labākajām attiecībām ever.
drīzāk "attiecības" (kā es to šobrīd saprotu) ir vēlme būt tuvu otram cilvēkam un atļauja viņam pienākt tev tuvu - aiz tās robežas, līdz kurai tu laid savus draugus un paziņas. sasniegt augstāku patiesuma un otra cilvēka izpratnes līmeni. kaut kā tā. un tas ir nepieciešams, jā. jo ir grūti dzīvot, zinot, ka neviens tevi nepazīst un nejūt. un grūti dzīvot, zinot, ka gribi pazīt un just kādu, bet netiec klāt.