- gaidot
- 2/10/11 12:23 pm
-
Sēžu un mazliet dusmojos par nekaunīgi skaļo popmūziku. Tā ir kā tāds dzīves "skaņu celiņa" izvarotājs. Man patīk iztēloties to kā klusu vēzi, kas izvij savus vēža (lasīt: astoņkāja) taustekļus cauri daudzām nabaga cilvēka dzīves jomām, kopumā ietekmējot dzīves pieredzes kvalitāti. Tikko noskanējušās dziesmas mērķis ir skaļumā pārspēt iepriekšējo. Kopējais ieraksta "miksa" skaļums pieaug, tā kompensējot tā dvēseles un satura trūkumu - dziesma cita citu pārkliedz, censdamās skaņu kakafonijas un bara dunoņā pasaukt ko? Kādu konkrētu cilvēku, personu ar specifiskām interesēm? Es nezinu. Zinu tikai to, ka man bieži bļauj sejā. Kārtējais dzīves aspekts nejaukajā subkategorijā "sadzīvošana". Un tas pat nav kaut kā "māxlinieciski", bet gan precīzi tāpat, kā nejaukas apstākļu sakritības dēļ pastāvoša un neizbēgama sadzīve ar cilvēku, kurš argumenta vietā paceļ savu balsi.