- 9/20/10 03:38 am
-
Pirms pāris nedēļām, slienot cauri Vecrīgai, uz ielas satiku Madaru N. Man viņa kādreiz ļoti patika - vairāk gan kā cilvēks, bet, nē, arī kā meitene viņa bija forša. Nu, lūk. Sajūta aptuveni tāda, it kā tu runātu ar kādu vecu, sen neredzētu čomu, kuram nesen veikta lobotomija. Tomēr, ja pieņem, ka pazīstu viņu, tad nedrīkst izlēgt iespēju, ka kļūdos, jo svešādu sajūtu uzburt nav nemaz tik grūti, jā, varbūt vienkārši kāds no mums abiem ir aizspriedumains. Varbūt tomēr pašaizsardzība? Saprātīgi. Cilvēki nereti, jūtoties labi vai tiecoties pēc tā, piever acis un skrien ar galvu sienā.