- 9/4/09 01:10 am
-
jā, godātais aleksi, šito visu es zinu, bet tu problēmu apskati tikai no cietuma skolas, ko varētu dēvēt par "skarbo", bet mēs, latvieši, varētu to saukt par krievu skolu. dažviet eiropā cietuma negatīvo apstākļu standarti ir zemāki - cietumnieks, spriežot pēc tā, kādos apstākļos viņš tiek turēts, netiek uzskatīts par absolūti nevērtīgu cilvēku un socialās disintegrācijas apjoms nav tik liels kā pie mums - viņiem tur ir normālas izklaides iespējas, normāla izmēra (nevis desmitvietīgas) kameras un, šķiet, arī režīms nav tik skarbs kā latvijā (britu tūristi, kas piekāva policistu, sūdzās par šausmīgiem apstākļiem). atzīšos, šeit es mazliet spekulēju, balstoties uz kaut kādām ziņām, ko lasīju tvnetā, par to, ka austrijā un šveicē esot kruti, moderni viesnīctipu slēgtie cietumi (kas nozīmē, ka tur sodu izcieš arī smagie tipi).
no šīs informācijas var secināt, ka tomēr ir iespējami cietumi, kas nav brutāli. līdzās cilvēktiesību attīstībai (jāņem vērā, ka ES cilvēktiesību standarts ir ļoti augsts), mainās arī cietumi un līdz ar to arī valsts attieksme pret ieslodzīto. saki man, kāpēc gan nevarētu būt eksperiments, teiksim, atvērtā cietuma tipa (tāds, kur nav žoga, dzeloņdrāšu un sargtorņu) ietvaros iekļaut kaut kādu tiesas instanci vai divas un noteikt iekšējās kārtības rullī tās tiesības un pienākumus, ko soda izciešanas laikā var baudīt ieslodzītais. un, ja kāda tiesības tiek aizskartas vai kāds nepilda pienākumu, cietumnieks varētu reāli sūdzēties nevis mutvārdos pie cietuma bosa, bet gan ar tipveida iesniegumu?