- Vakarnakts sapnis
- 8/27/04 02:20 am
-
Es sēdēju pie galda, tērzēdams ar kaut kādu dāmu vārdā Elza. Viņa bija jauna, skaista, ar izkoptām kustībām un gracioziem žestiem. Es nezinu, kāpēc es sēdēju pie viena galda ar viņu, bet tas mani nedaudz uzbudināja.
Uz skatuves uzkāpa kaut kāds nēģeris un uzsāka bassģitāras improvizāciju. Gaismas pakāpeniski izdzisa. Grīda sāka spīdēt viendabīgā, elektriski dzeltenā krāsā. Dāmas, kuru īpatsvars publikā bija lielāks, visas, gandrīz vienlaicīgi, piecēlās un devās uz masīvo ozolkoka durvju pusi. Elza, teikdama, ka drīz atgriezīsies, arī piecēlās un noskūpstīja manu kaklu.
Nēģeris-bassģitārists bija saplūdis ar sienu, likās, ka bassģitāra ir iekususi sienā un groteskas, locekļveidīgas pātagas gali dauza pa ģitāras stīgām. Cik spēju saskatīt, pātagas bija sešas.
Šis pasākums, kaut gan es nezinu, kas šis ir par pasākumu, bet apzinos, ka tas ir pasākums, norisēja Pils telpās. Kāpēc pils? Es nezinu, man tā likās. Augsti griesti, kristāla lustras, klasiskas gleznas pie sienām, krēsli ar burvīgu samta apšuvumu- tas viss daiļoja šo telpu, kas saucās koncertzāle.
Sēžot un klausoties apokaliptisko improvizāciju, es spēlējos ar galdautu, kas beigās saira pīšļos. Kautrīgi piecēlies un neviena nepamanīts, gāju meklēt tualeti. Momentāli nokļuvu tur. Pie izlietnes bija spogulis. Dīvaini, bet tas, kā spogulim pienākas, nekarājās pie sienas, bet bija horizontāls- līdz ar izlietnes augstumu. Uz tā bija balts pulveris. Protams, es to iešņaucu. Viens mirklis, un es nokļuvu koncertzālē.
Jaukā dāma sēdēja man blakus. Nēģeris bija pazudis. Tagad uz skatuves bija kāpusi maza meitenīte. Tik tiešām maza, apmēram 6 vai 7 gadus veca. Viņa spēlēja violi. Nē, ne spēlēja, bet mocīja. Violes grotesko skaņu pavadījumā, izgrieztām acīm un sejām, kas atspoguļo mentālo (ne)veselību, priecājās un dejoja cilvēki. Nespēdams izturēt 'mūziku', piecēlos un izgāju no zāles. Arī no pils.
Tagad jau aukstā, Elza gulēja pie manām kājām. Tagad jau pilsdrupās pārtapusī, pils gulēja pie manām kājām. Es laiski pārlēcu pāri dzīvžogam un devos kaut kur.
Gan jau kaut ko palaidu garām, bet pirmo reizi redzēju tik bezpersonisku un spilgtu sapni. Un visus notikumus atceros. Pizģets, ne? - Current Music: Kyuss - Fatso Forgetso