- Valmieras hronikas
- 9/29/08 05:39 pm
-
Šo nedēļas nogali pavadīju Valmierā. Fantastiski drausmīga pilsēta. Kāpostu pīrādziņi satur gaļu, siera un tomātu salātiņi arī. Alus "Original strong 7%" vienīgajā pilsētas lielveikalā maksā 19 santīmus. Svētdien pilsētā norisa 42 kilometru maratonskrējiens, kam par godu pilsētas centrā tika uzstādītas vairākas skatuves. Uz vienas no tām fonogrammas pavadījumā dziedāja kaut kāda meitene, kurai no visa cilvēku bara applaudējām tikai mēs - ritma sekcija un liels daudzums augstas kvalitātes zeltaini brūnā, kas patērējams smēķējot.
Vispār jau es Valmierā atrados (amatieriski) profesionālu apsvērumu dēļ - ierakstīt vienu skaņdarbu. Apzināti izvairos no vārda "dziesma", jo tas gabals ir kaut kāds indiepoptriphopsludgerock. Karoče, ahujeķ. Sestdien ierakstījām visus tipiskos instrumentus un svētdien ķērāmies pie kora dresēšanas (paldies Uldim un foršajām koristēm no "Kamēr") un liela taustiņinstrumenta, kas darbojas pēc pūšamo instrumentu principa, bet tomēr nav ērģeles. Skaņdarba beigas ir vārda "episks" vistiešākā definīcija, bet to sīkāk saprotami izskaidrot ir ļoti grūti, jo, lai arī šāda veida episkums ir raksturīgs klasiskajām simfonijām un pat banālam astoņdesmito rokam, šajā gadījumā ir pavisam cits konteksts. Žanru un jēdzienu sublimācija, tā lūk. Visticamāk, ka šo skaņdarbu dzirdēsiet pēc kāda mēneša vai diviem, tas ir, līdzās ar klipu.