- 1/22/07 01:18 am
-
Los Pollos Hermanosnu saistība ar cilvēkiem, saprotams, ir. dievs ir cēlonis bez cēloņa. zin kā, katram apgalvojumam ir iespējams prasīt cēloni.
-tu esi bastards.
-kāpēc?
-tāpēc, ka tava māte izpisa kaut kādu pastnieku-deģenerātu.
-kāpēc?
-bija piepisusies.
-kāpēc?
-nāca no pārākās ballītes.
-kāpēc?
-jo cilvēkiem patīk ballītes.
-kāpēc?
-jo tas ir viņu dabā.
-kāpēc?
utt.
redz, parasti šīs atbiles tiecas uz vispārinājumiem, bet vienmēr ir robeža, kurai cilvēka prāts vairs nevar tikt pāri, piemēram, "kāpēc pastāv visums?", atbilde "tāpēc, ka pastāv un viss." tomēr arī uz to ir jābūt atbildei, un kad arī tas ir atbildēts, tad rodas jauns jautājums, un atkal jauns utt. Dievs ir apgalvojums uz kuru jautājums "kāpēc?" vairs nekādi nevar attiekties, proti, tik pat labi tu varētu tā vietā teikt "es šodien uzvilku savas vecmāmiņas apakšveļu" - pilnīgs bezsakars. tas arī ir pasaules pamats jeb nekustīgais kustinātājs, kas ir būtu visu cēlonis.
piedēvēt viņam kaut kādas morālas īpašības, mīlestību pret savām radībām, racionalitāti, cilvēcisku saprātu, loģiku, apvaldītu gribu - pilnīgs sūds, nekas tāds Dievam nepiemīt, nu vismaz būtu ļoti jocīgi, ja piemistu.