- 12/11/06 06:01 pm
-
Šodiena. Eju pa ielu, runājos ar kaut kādu nepazīstamu ekonomikas fakultātes studenti, mums ir viena problēma. Stāstu viņai par tiesu valodas pasniedzēju, stāstu tik ļoti, ka saprotu, ka esmu pats pret sevi. Jebkura patiesība par mani, jebkura manis daļiņa runā pret mani, tā nodod mani, izvilinot no apkārtējiem trulu neizpratni, aklu novēršanos vai morāli agresīvu rīcību. Es šeit nerunāju par kaut kādu objektīvu, acīmredzamu patiesību - savas eksistences laicīgo pusi; zinājāt, ka man ļoti patīk svaigi spiestas sulas? Reiz, kaut kādu attiecību kaut kādā posmā, pavīdēja jautājums: kāpēc tu esi tāds kroplis? Nu, tagad es zinu, ka ESMU CILVĒKS UN KA NEGRIBU IZNĪCINĀT SEVI, BET GAN DZĪVOT! CILVĒKS GRIB DZĪVOT!
Un vai ir labāk? Ellē, jā, ir gan! Uz lielā joka fona šis sīkums spēj manī pārsteidzoši ilgi uzturēt pašironijas un pašņirgu liesmiņu.
P.S.
Uzdāviniet man ziemassvētkos blaugznas. - Current Mood: ego masturbācija, mm, patīkami