- 4/11/06 11:14 pm
-
Ziniet, kas man visvairāk besī?
Tie ir draugu draugi. Jā, to pašu mistisko "draugu" tie paši mistiskie "draugi". Sevišķi brīžos, kad kaut kāda mauka, kurai pat nekad neesmu pieskāries (pat netīšām), sāk liekulīgi stāstīt, kā vienai viņas draudzenei vai paziņai ar vēzi nomira māmiņa. Es viņu gribu nogalināt. Nē, ne nogalināt, bet salauzt kaut ko. Iepist ar dūri pa seju tā, lai viņa atkrīt, pacelt viņas kājas pret galdu un uzelkt uz tām, lai salūzt uz pusēm. Labi, mauka, tu esi ļoti pieprasīta sabiedrības locekle, īsta aktualitāte, jo tu pazīsti vienu citu, kas tagad sistemātiski dabūs pārdot savu miesu, lai pabeigtu studijas ģeofiziķos. Bet, skat, pie kā tas tevi noveda, aktualitātes jaunkundz, - nepārtraukta fizioterapija vairāku gadu garumā, bļe.
Vēl man besī īgņas. Cilvēki, kas saka, ka viņiem ir slikti, ka viņus kaut kas neapmirina. Viņiem es vēlu mūžīgas mokas ēnu pasaulē, lūdzot citiem palīdzību tikt tramvajā: "Un ratiņus, tos arī lūdzu ienesiet. Nē, nē, nolieciet tepat pie manis, es pasēdēšu uz zemes, tāpat tūlīt jākāpj ārā."