- 8/27/26 05:28 pm
-
Īsa mūsdienu "hiperkapitālisma" analīze (nebeidzamā komodizēšana, hustle kults un prāta kultūras noriets līdz ar vidusklases nāvi).
Hiperkapitālisma realitāte balstās uz 2 pamatpilāriem:
1. Jebkura fenomena komercizēšana/komodizēšana.
2. Akcionāru peļņa kā dzīvbas turaapināšanās pamata mērķis.
Šo pamatpilāru priekšā sabrūk jebkura humānisma vai taisnīguma ideja, jo sistēma pašā pamatā balsatās uz nepārtrauktas efektivizācijas principu. Vērīgākie dzīvē, iespējams, būs apzinājuši, ka dabā lietas un enerģijas nav bezgalīgas, tās ir tendētas plūst un eventuāli iegūt zināmu kārtību - balansu.. Un, ja tu paņem kaut ko no rītdienas, tad parītdien tev tas būs jāatdod atpakaļ.
Šķiet, psihes veselība ir aspekts, kur komodizācijas un peļņa-pār-visām-varītēm fenomeni izpaužas visskaudrāk. Cilvēkiem ar psihes traucējumiem tiek nozīmētas nevis fiziskas/komunikatīvas/holistiskas metodes kopā ar noteikta tipa diētu, bet tiek izrakstīts antidepresants X ar mērķi "apslāpēt cilvēka sirdsbalss palīdzības saucienus".
Neapgalvoju, ka šim zāļu tipam nav vietas psihes medicīnā - ir. Tas veicina neiroplasticitāti un tiešām var palīdzēt cilvēkiem ar akūtām, suicidālām/vardarbīgām problēmām. Taču visa tā teorija par smadzeņu ķīmiju ir tikai viens no daudziem aspektiem. Un jaunākā zinātne raksta, ka izskatās, ka tomēr smadzeņu ķīmijas disbalana teorija ir falša izpratne par depresijas cēloni (2022. gada Moncrieff et al. metaanalīze par serotonīnu).
Atgriežoties pie kapitālisma. Traģikomiski - pat tāds skaudrs fenomens kā "bezpajumtnieks" vai, piemēram, "fiziskā darba strādnieks" tiek padarīts par preci, orientētu uz bagātniekiem. Jo tikai bagātnieks mūsdienās var atļauties būt par nabagu. Un pieredzēt autentisku realitāti, kamuflažējoties par tās "triviālo" subjektu.
Tikmēr, kamēr nogarlaikojušies bagātnieki nodarbojas ar kaut ko tik zemisku, lai sajustos kaut nedaudz dzīvi, pati sistēma ar mūždienīgo spekulēšanu akciju tirgos un ekonomiku, kas vispār nav paredzama, izveido perfekto gultni, lai tie, kuriem pieder 3/4 pasaules resursu turpinātu raust šos resursus. Un ar katru ekonomisko krīzi viņu resursu valdījums pieaugtu, kamēr zemākā klase tiek papildināta ar deklasēto vidusklasi (nemeklēšu avotu, jo runa par pašsaprotamo).
Un ar vidusklasi izzūd intelekta nodošana. Kultūra. Lasīšana. Doma. Retorika. Iespēja attīstīt prātu, kamēr vecāki atbalsta finansiāli, jo spēj to pavilkt. Tikmēr zemākā kasta vaiga sviedros strādā no padsmit gadu vecuma - tur nepaliek laiks un enerģija, lai vispār domātu kategorijās "prāta kultūra", utt.