Analizējot parlamentāro demokrātiju no spēļu teorijas skatu punkta, var nonākt pie balansēta secinājuma - abas puses (tauta, kas deleģējusi savas tiesības pārtāvjiem, kuri tālāk sēdēs parlamentā un darīs to, ko parlamentā dara un parlaments). Taču pasaule ir daudzšķautnaina, niansēta, uz entropiju dabiski virzīta vienība, kas nepakļaujas šādai viendimensionālai, materiālistiskai analīzei. Pareizāk sakot, to var analizēt no spēļu teorijas skatu punkta, bet tad tiks izdarīt aplami secinājumi. 

Viscaur vēsturei un arī mūsdienās "parastais cilvēks" ir atradies asimetriskās attiecībās pret augstmani, sīkburžuju un pat viņa izvēlēto delegātu parlamentā. Šis asimetriskums arī nozīmē to, ka spēļu teorija nav pielietojama konkrēta kāzusa (kur 1 puse = common people, 2. = vara) problēmrisināšanā, jo teorija paredz to, ka abas puses ir vienlīdz informētas, spējīgas, utt. 

Attiecības starp indivīdu un valsti darbojas HIPERSPĒĻU teorija. Piemēram, deputāti komunicēs ar vēlētāju par viņu partijas programmu, radot vēlētājam iespaidu, ka viņi abi spēlē spēli A, taču patiesībā deputāts fonā spēlē vēl citu spēli- personīgās ietekmes un finanšu krāpšanās spēli.

Viena puse patiešām tic, ka process (vēlēšanas, debates, likuma burts) ir pati spēle un mērķis, kamēr otrai pusei šis process ir vien kā dūmu aizsegs, lai realizētu pavisam citas intereses.

Šeit būs plašāk par hiperspēli no viena pētījuma par to:

A metagame, known as a hypergame, occurs when one player does not know or fully understand all the strategies of a game. Hypergame theory extends the advantages of game theory by allowing a player to outmaneuver an opponent and obtaining a more preferred outcome with a higher utility. The ability to outmaneuver an opponent occurs in the hypergame because the different views (perception or deception) of opponents are captured in the model, through the incorporation of information unknown to other players (misperception or intentional deception). The hypergame model more accurately provides solutions for complex theoretic modeling of conflicts than those modeled by game theory and excels where perception or information differences exist between players. This paper explores the current research in hypergame theory and presents a broad overview of the historical literature on hypergame theory.