- 12/15/05 02:47 am
-
Tā stulbi būtu lietot vārdu "pieaugt", tāpēc teikšu, ka vienkārši attīstamies (ne progresējam), pasīvi, varbūt pat negribīgi un spītīgi pielāgojoties. Un tagad, atskatoties uz pagātni, var redzēt izcilu, mazliet panaivu, bet patīkamu sentimentu uzdzenošu fantāzijas karalauka ainvau, kur graustus un kritušo skeletus lēnām sāk segt jaunā pavasara zāle.
Vilšanās sajūta liecina par vājumu, par nespēju samierināties ar kritušo tuvienieku likteni, par vēlmi pagaudot vēl nedaudz pie viņu laika zoba sakropļotajiem līķiem. Paņem taču lāpstu, dabūsi +10 slash attack punktus un 25% iespēju aprakt katru ķermeni, nesabojājot laika paveikto mākslas darbu uz mirošo faktūras. Jo mīlestība ir tas, kas ir.