- 4/15/04 07:00 pm
-
Man to nesaka, bet cilvēku skatieni dažkārt dveš, ka mana latvietība nav tā īstā, tradicionālā, teiksim.
..cik gan reizēm grūti zem nacionalitātēm, ādas krāsām, dažādām biksēm un dažādiem skatutpunktiem, šādām vai tādām orientācijām saskatīt vienkāršu cilvēku! Es ticu, ka nāks diena, kad katrs, arī latvietis, sapratīs, ka pirmāmkārtām viņš ir cilvēks - tāds pats un arī pavisam atšķiŗīgs no citiem.
Es dziļi ticu arī tam, ka pati esmu latviete. Un, tu nevari iedomāties, kā man gribas iedzelttam ,kura balsī es dzirdu nodeldētu patriotismu, to viltoto. Bet es jau neko - cenšos saprast, ka iespējams, ir dažādi savu emociju izpausmes veidi.
Zini, es kaut kā cenšos būt laviete vairāk tikai sev. Jo es jūtu negācijas no cilvēku puses, arī tavas. Būšu kaut kā bez saldiem aranžējumiem un pūdercukura maisījumiem. Un es izjūtu trīsas, kad skan Latvijas himmna. Un...es mīlu Latviju.
Ļoti gribu, lai arī tev kādreiz būtu daudzmaz līdzīgas sajūtas.
Varbūt, ka dažiem patīk Latvija tikai hokeja laikā, bet dažiem tā ir daļa no dzīves. Un valdība neveido valsts sirdi, to veidojam mēs.
Paldies, ja izlasīji.