- esmu jūtīgs
- 11/23/05 10:51 pm
-
Signes spiests, vakarnakt noskatījos Dogvilu. Stilīga jau tā filma, tikai nevarēju saprast, vai aktieri tēlo labi vai slikti, jo operātora devums ir pārāk indī. Teikšu, ka kopumā man nepatika, jo esmu parasts ogļracis, kas atnāk no darba pārguris, piekauj sievu, aiztiek meitu un ēd boršču, un pēc tam iekrīt dīvānā un ar hromēta metāla apkaltu pulti pārlec no vakara ziņām uz kādu bojeviku. Sākums bija neciešami garlaicīgs, kā amatiera filmēta amatieru teātra izrāde - bez jebkādas dinamikas un aktieru kaisles. Bet tādās filmās būtībā speciāli ir jātēlo sūdīgi. Un operātora darbam, protams, jābūt tādam pašam. Beigas gan bija labas. Un tā izcili banālā frāze, ka, redz, pašam kaut kas jāizdara, lai notiktu, bla bla, izkāp no mašīnas, atvainojies un nošauj, perfekti iederējās. Tomēr beigas neatsver sākumu. Un man nepatika. Tik ilgi es tiku mocīts, gluži kā lasot "Svešinieka" beigas. Bet tomēr tās bija labas beigas, vismaz filma mani netraumēja.