- 9/11/23 08:59 pm
-
Dzejolis "Kā es ienīstu motociklistus".
Kā es ienīstu motociklistus un viņa sūda motociklus!
Tie ripo pa pilsētas ielām uz saviem trokšņu tarkšķiem, aizkliedami ikdienas ambienci, it kā aicinādami vērst uz sevi uzmanību. Raisīdami naidu.
Tik lepni, ka spējīgi skaļi rūkt un beidzot tikt pamanīti (savās mazajās dzīvēs)!
Šie šķietamie ūbermenši - kungi ar mentāli vai fiziski traģikomiskajiem mikropeņiem (un tas jau ir zinātniski pierādīts fakts!) un dāmas bez tēva klātbūtnes bērnībā (ak vai¡) - un tad vēl tie ļaudis, kas pavada tos ar saviem kārajiem skatieniem - kā paša Pāvesta motorādi - tā kļūstot vēl zemāki par varenajiem sūdbraucējiem.
Kā es ienīstu motociklistus, tos sasodītos ielu varoņus. Vēlreiz tavs tarķsķis izdvesīs negaidīti skaļu sprakšķi, braucot gar manu ausi, un es novēlēšu tev nāvi uz lielceļa, tu, sūdabrāli! Nē, labāk pilnu ķermeņa paralīzi, lai tu zini, kā ir justies bezspēcīgam. Pret šīs pasaules skaļajiem idiotiem.
Kā es ienīstu motociklistus, šos nožēlojamos pidarasasus. Pisiet trokšņot uz laukiem un brauciet Rīgai ar līkumu!