- 6/26/23 10:14 pm
-
Kā lai pauž, ka tas nav iedomīgums, bet ka dažreiz nespēju viņu klātbūtni akomodēt ar savu skatienu? "Hei, kad es jūtu trauksmi, es izvēlos neskatīties apkārt un tāpēc negribot varu tev kādreiz paiet tev garām?". Jā, es dzīvē esmu izkopis šādu paradumu (līdzīgi kā pie lielas trauksmes retās reizēs nespēju fokusēties uz otra acīm). Nav jau tā, ka tas baigi traucētu, jo ar cilvēkiem, kuri man tiešām šķiet interesanti, protu uzsākt sarunu. Taču apzinos, ka šī trauksmes ne skatīšanās tomēr veido būtisku iespaidu par mani, tāpēc tas nedaudz kremt.
Te nav runa par vienaudžu/līdzcilvēku attieksmi, bet drīzāk profesionālo/korporatīvo vidi, kur tādi personības elementi var radīt nepareizu priekšstatu.