June 4th, 2026

• 6/4/26 12:35 pm
• Izjūtu eternālu fascināciju tais retajās reizēs, kad kāds ienāk manā simbolu dārziņā un pauž savas domas par tajā sastādīto augu kopām.
  
  Pauž tās ar manieri, kas raksturīga, nezinu, paziņām kopš bērnības vai arī cilvēkiem kaut kādās hierarhiskās attiecībās? Es to nesaprotu. Bet es varu pastāstīt, ko es saprotu.
  
  Saprotu to, ka es noķeru mazu kaifa vilni, tādas situācijas eksalējot ad absurdum. Proti, ja es tusējos pa savu dārzu, un kāds garāmgājējs piestāj pie žoga un izsaka savas domas par redzamo, - es viņa domas paņemu, iebāžu viņa paša tūplī un tad ar stangām izvelku caur viņa barības traktu ārā pa paša muti. Un tad ar veiklu pirkstu kustību iespiežu to visu atpakaļ viņa rīklē.
  
  Es to saucu par... postpostmoderno komunikāciju.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 6/4/26 01:15 pm
• Tavas valodas robežas ir tavas pasaules robežas.
  
  - L.V.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• Jēzus nolaupītā identitāte- no netaisnības izgaismotāja par buržuju patronu
• 6/4/26 04:01 pm
• Pirms lasi, atmet visus priekšstaus un emocionālās sasaistes ar manis lietotajiem jēdzieniem. 
  
  
  Jēzus būtība pagaisa baznīcas berzē ar augstāko buržuāziju, zemes un resursu īpašnieku interesēm. 
  Ja mācītājs operē ar laicīgās, pervertētās pasaules darba rīkiem, viņš pasniedz nevis Dieva Tēva un Jēzus patiesību, bet gan tādu informāciju, kas klusītēm disonē ticīgo prātos, darot viņus mentāli kroplus vispār apzināties, ka viņi ir zem falšā dieva spārna. Tas nav dievs, tā zemākas kastas ir dievība (fiziskās pasaules, planētas Zeme lendlords), kurai savulaik izdevās visus pārliecināt par pretējo (ka viņš ir īstenais Dievs Tēvs).
• 4 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• savas individuālās mākslas realizācija fiziskā formātā: reflekcijas un cerības
• 6/4/26 05:10 pm
• Atšķirībā no "Vasara 2025", šajā kārtējā ciklā jūtos patīkami enerģizēts. Nepārtraukti domāju par savu mūziku. Un šo dāvanu - iespēju to iemūžināt cilvēces zemapziņai tveramā formā. Albums taps gleznainā vietā Jaunciemā, prom no citām mājiņām, vietā, kas ir meža ieskauta, bet reizē netālu no ezera. Tur esošās mājas garažā ievākšos uz kādām 5-10 dienām ar Tascam 424 MKIII konsoli/4 ceļu magnetofonu, vairākām tukšām kasetēm, instrumentiem, SM57, efektiem un savu dzejuki
  Kaut kādā ziņā esmu apbūris pats sevi. Vienmēr esmu sev uzticējies, taču slikto darba paradumu dēļ ir gŗuti bijis iekļauties pasaules rāmjos.
  Tagad ir tāda silta un mierpilna sajūta, ka esmu izveidojis stabilu rāmi, informatīvo, kreatīvo un ideoloģisko bāzi, uz kā būvēt sev jaunu pasauli.
  Kas labāka par veco.
  
  
  Kā es vēlētos
  kaut es spētu
  Ar domu (vai vārdu) pamodināt kādu,
  Kurš iemācīts
  Nejust līdz kaulam,
  Neraudāt līdz svētlaimei.
  Un visas sliktās domas vienmēr paturēt sevī
  Kā tādā svētnīcā
  Ar uzrakstu "atkritumi"
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko