November 10th, 2022

• 11/10/22 04:22 pm
•                                                                                              I  Cibas apokalpises jātnieka raksturojums
  
  
  
  
  Subjekts: Donkihotisks tēls, kas vēsturiski uz savām 15 minūtēm pavīd pie apvāršņa tieši pārmaiņu laikos. Pēc tām ātri tiek aizmirsts, jo, nu, kurš vēlas atcerēties tēlu, par ko pirmā asociācija ir vārdi "dedzīga žults".
  Atšķirība no metamfetamīnu un alkoholu mūžīgi pārdozējušā bezpajumtnieka-apokalipses kliedzēja, ir vien apkārtējo pieņēmums, ka šis apokalipses jātnieks īstajā dzīvē ir cienījams sabiedrības dalībnieks. Bet kāda starpība, kas viņš ir dzīvē, ja viņš uzvedas kā mēsls?

  
  

  Mērķi: grūti teikt, skatoties no malas. Skaidrs, ka mērķis sen jau nav par pārliecināšanu vai taisnību, morāli un ētiku, jo vienošanās pa šīm līnijām iespējama vien, ja abas puses jautājumam pieiet sirsnīgi, neaizmirstot par abu pušu cilvēcību.

  
  

  Izpausmes: sākot no tēmētiem ierakstiem un spamošanas leitestos, beidzot ar individuālu uzbāšanos komentāros. Niansētības dedzīga apspiešana, bombardējot platformas lietotāju ar dogmatiskiem pārmetumiem, veltot savu laiku un gribu neauglīgai, potenciāli agresīvai saskarsmei.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 11/10/22 04:23 pm
•                                                II  Absolūtā kreatīva nāve - par niansēta viedokļa/domas trūkumu Sviesta Cibā 
    
  
  
  Esmu Sviesta Cibas (turpmāk SC) eksperimenta dalībnieks kopš tās pirmssākumiem - 1842. lietotājs, reģistrējies ar ielūgumu 2004. gada 20. janvārī, pateicoties nu jau lielā alus tētiņa mazheks gādībai. 
  Cibas pirmajā desmitgadē šeit uzturējās daudz interesantu cilvēku no dažādām sfērām, ar dažādām izpratnēm par lietām. Un, lai arī bija visādi aizraujoši karstumi un strīdi, tie biežāk pagaisa, ja radās apziņa, ka neviena no pusēm nepiekāpsies. Strīdu puses vai nu ignorēja cita citu, vai pameta SC - divi perfekti risinājumi, ja atzīts, ka savstarpēja sapratne nav iespējama. Bija arī šādi tādi nopietnāki starpgadījumi, taču tie visi apdzisa, jo cilvēkiem, gluži vienkārši, apnika strīdēties. Apnika vislaik rakstīt un lasīt par vienu un to pašu tēmu. "Un ja jau esam spiesti dalīt kopēju virtuālo telpu, tad..." - turpinājums pēc "tad" krietni atšķirtos vecās un jaunās SC gadījumā.
  
  
  Šo elementu kopums - bariņš inteliģentu cilvēku, kuri rakstija man patīkamā manierē, dažādi viedokļi gan rakstos, gan komentāros, taču bez nepārtrauktas krišanas galējībās, kā arī vēlme komunicēt un veidot savstarpējas attiecības -  kalpoja par manas blogošanas atkarības pamatu. Kārā nepacietībā gaidīju jaunus ierakstus, kā arī rakstīju ar milzu entuziasmu. Vide uz manu tā laika tīņa apziņu atstāja ļoti labu iespaidu, radot un nostiprinot mīlestību pret lasīšanu un rakstīšanu. Un reizē kalpoja par glābiņu no vientulības (biju skumjš tīnis Bolderājā, man nebija apkārt cilvēki, kuri man patiesi interesētu). Kādu iespaidu uz tāda tīņa prātu atstātu tagadējā Sviesta Ciba?
  
  
  Pasaule un kolektīvā apziņa ir ļoti mainījusies šajos padsmit gados. Gan fakts, ka arvien vairāk cilvēkiem ir interneta pieeja, tādējādi piesātinot tīkla komūnu vidi ar nekvalitatīvu informāciju. Taču SC problēma vairāk slēpjas augstvērtīgo kadru neaizvietojamībā, proti, to cibiņu, kurus visvairāk lasīja viņu personību, rakstītprasmes un tēmu dēļ, pazušana un jaunu, līdzvērtīgu tēlu nenākšana vietā. Līdz ar to šī vide radīja neiekopta viduvējības lauka iespaidu, ko lēnām sāka apsēst dažādi kaitēkļi, kas, pašiem biežāk neapzinoties, degradēja komunikācijas augsni līdz galam. 
  
  
  Ko tas liecina par komūnu? Neko daudz, jo tādas komūnas patiesībā nav, ir vien ideja par to. Realitāti iezīmē pilnīga sašķeltība un neiecietība - cibiņi ir sagrupējušies vai nu izteikti labējo, vai kreiso ideoloģiju motivatoru grupiņās, un tie, kuri apgalvo, ka "abām pusēm ir pa spēcīgam argumentam, tāpēc mums visiem vajadzētu likt pie vietas savu emocionālo domāšanu, jo nav iespējams skaidri komunicēt, ja kāda no pusēm otrpus ekrāna bezmazvai vārās savās dusmās", tiek pasludināti par liekuļiem un vislielākajiem ienaidniekiem. Cilvēkam no malas šī šķistu esam diezgan deluzionāla vide, kur attiecīgo galējo pušu pārstāvji izfantazē savas ideālās realitātes. 
  
  
  Taču problēma nav pretējās ideoloģijās, bet gan komunikācijas manierē - ļaunā izsmieklā (kas nav humors/satīra), pazemošanā, pat šķietamos draudos. Kā arī jebkādas moderācijas neesamībā (kad tapa ciba, pasaule un cibas tētis watt vēl bija jauni - nebija apkārt daudz piemēru, kur demokrātiskas bezmoderācijas komūnas pārņem noteiktas domas un komunikācijas manieru cilvēki). Laiks un vēsture ir pierādījusi, ka šāda nemoderēta vārda brīvības vide agri vai vēlu pārtop par skaļāko un dusmīgāko tēlu spēļu laukumam, kur tie spītīgi dara, kā grib, neskatoties uz vairākuma klusajiem iebildumiem (jāatzīst, iebilšana ignorējot arī ir zināma nihilisma pazīme, kas mani neuzrunā, bet ej un pārliecini visus par savu absolūto taisnību, vai ne). SC kontekstā šis spēļu laukums ir kā atrašanās skaļu idiotu bara ķīlā, kuri tevi nepārtraukti spīdzina ar vienveidīgu, sasodīti garlaicīgu informāciju. Nekādas kreativitātes, nekādas dzirksts. Absolūtā kreatīva nāve. Pilnīgs agrīnās Cibas pretstats. 
  
  
  Noslēgšu uz pozitīvas nots. Cibas pirmais cēliens bija patiesi izcils, iepazinu (šeit un dzīvē) daudz interesantus, savstarpēji atšķirīgus cilvēkus. Ar dažiem joprojām kontaktējos. Vai tas būtu iesējams modernās cibas vidē? Absolūti ne. Tāpēc man jāatzīst, ka es meloju par pozitīvo noti. Ciba jau labu laiku ir mirusi, un tās nāvi veicinaja trīs galvenie faktori: interneta centralizācija megaportālos, kadru nevienmērīga nomaiņa, deģenerātu nākšana pie skaļās varas nemoderētā ex-paradīzē.  
• 29 atstāja kaut koatstāj kaut ko