March 4th, 2021

• par aktuālo
• 3/4/21 05:20 pm
• Jāsaprot, ka tas ir nopietns jautājums, kas uzdots no apzināti naiva skatu punkta. Piemēram, šo jautājumu uzdod kāds Amazones iezemiešu (kā vi cilts pārstāvis, kurš pirms nedēļas ieradies Rietumos uz palikšanu. Un iepazīstas ar twitter un citām sava narcistisma dokumentēšanas vietnēm.
  
  Vai tas ir pareizi, ka cilvēki ir sākuši aktīvi pielietot nekad nebijušu citu (parasti tobrīd sociāli aktuālu) cilvēku (parasti kaut kad iepriekš) teiktā "izsekošanas" metodi, rokoties pa visu viņu pieejamo sociālo tīklu vēsturi, parasti ar mērķi ietekmēt šī cilvēka pozīciju, darbu, dzīvi vai arī tas tiek darīt, lai pārliecinātu citus, ka šis izpētes subjekts ir (bijis?) liekulis, rasists, seksists, homofobs, kriptonacists, fašists, utt., u.t.jpr.?
  
  Kā jums šķiet, varbūt sociāli relevantiem un promenentiem cilvēkiem ar plašu soctīklu vēsturi varbūt vajadzētu deklarēt un atrunāt visas savas pagātnē tajos piesauktās lietas, kas, cilvēkiem varētu nepatikt, mainoties izpratnei par cilvēktiesībām un parādoties arvien vairāk cilvēkiem, kuri "parakstās" par tām? Teiksim, brīdī, kad viņi iegūst varu vai lielu popularitāti, uztaisīt atvainošanās rakstu vai arī izklāstu par to, kā viņš ir mainījs savas domas par aktuālo tēmu. Izskatās, ka tā patiesi varētu būt taciņa, kas nākotnē varētu tikt mīta.
  
  ***
  
  Citos vārdos, redz kur ir liberastu problēma (un pie reizes par konservantu problēmu) - viņi uz sava mākonīša izliekās, ka neeksistē tā majoritārā "idiotu masa", kas pat viņu saldākajos sapņos "neparakstīses" par šo liberastu piedāvāto izpratni par cilvēktiesībām. Lai arī, teiksim, es, vērotājs no malas, piekrītu tieši liberastu cilvēktiesībām, nevis konservatīvajai "skaldi un valdi" un "back to the good old days" principiem. Jo ko viņi liek vietā? Ģimenes vērtības? It kā implicējot, ka otrai pusei nepiemīt šādas vērtības, it kā viņi arī nebūtu izauguši ģimenē. Būtu jāsaprot, ka jebkuram cilvēkam ar normālu bērnību vai tikušam pāri savām bērnības traumām un tāpēc spējīgam radīt un būt normālā ģīmenē ("normāls" = kur ir gan mīlestība, gan ciešanas, taču pastāv spēcīgas atbalsta un tuvības saiknes, kas ģimenes pārstāvjus dara, ja tā var teikt, psihosociāli noturīgākus) piemīt šīs vērtības. Un ikvienam cilvēkam ir tiesības uz šo vērtību iegūšanu un lološanu. Taču viņi uzstāj, ka nav viss.
  
  Nevēlos vien, kā saka, tukši spriedelēt, tāpēc piedāvāšu risinājumu tēmā "Ģimenes tiesības Latvijā". Risinājums ir kompromiss. Divi LGBT cilvēki var dibināt mantisku savienību, kas faktiski ir ģimene, taču bez šī vārda pielietojuma tā nosaukumā.
  
  Taču man šķiet, ka Latvijas sabiedrība vēl nav pietiekoši nobriedusi, lai pieņemtu LGBT cilvēku savienību ar adoptētiem bērniem. Varbūt tas būtu iespējams, taču tad vispirms ir jāizglīto skolotāji, jāizglīto skolēni, taču kā to paveikt, neradot viņos vēl lielāku nepatiku pret to, ko viņi nesaprot? Pretēji ir liels risks šo jauno "ģimeņu" adoptētās atvases vienkārši tiktu traumatizētas laikā, kad traumas atstāj visspēcīgākās un dzīvi ietekmējošākās sekas - bērnībā, tīņu vecumā. Nepārtraukta moku sesija skolā, kur bērni un jaunieši, kuri "don't know any better" ņirgājās par viņiem un faktu, ka viņu vecāki ir "pediņi" vai "lezbes". Un tā ir liela sāpju radīšana pasaulē, kurā jau tā ir tik daudz sāpju. Jāsaprot, ka tā būs trauma uz mūžu.
  
  Kāds varētu būt priekšlikums, lai novērstu šo konstanto ņirgāšanos? Vēl lielāka varas iestāžu iesaistīšanas privātajās dzīvēs? Man nav ne jausmas.
• 30 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 3/4/21 07:40 pm
• Mans galvenais punkts VISOS CIBĀ AKTUĀLAJOS JAUTĀJUMOS - es no sirds aicinu visus jūs, mudakus, konspiratorus, pediņus un lezbes, un mega hetero džekus un beibes, saprotiet, ka, diskutējot par sekundāro, jūs riskē pazaudēt primāro - savu sūda cilvēcību.
  
  Mēs dzīvojam savādā laikā, kur vienlaikus eksistē tik daudz dažādas patiesības, tāpēc vismuļķīgākais un neproduktīvākais, ko tu te vari darīt, ir censties pārliecināt citu par savu taisnību, paralēli bezjēdzīgi cenšoties spēlēt uz cilvēka jūtām.
  
  Tas ir tik viegli- vērst savas dusmas pret pasauli vai sevi konkrētu indivīdu virzienā, ignorēt viņu cilvēcību. Viegli ir viņus mentāli vai fiziski nahrenizēt.
  Taču darot to, tu ļoti dari pāri sev.
• 17 atstāja kaut koatstāj kaut ko