February 20th, 2021

• 2/20/21 12:00 pm
• Kāpēc es uzskatu, ka tādi kanāli kā Paul Joshep Watson vai Black Pidgeon Speaks nav kvalitī kontents, kas būtu jāskatās? 
  
  
  Tāpēc, ka viņi nav patiesi. Viņu patiesība, kad tā vispār ir tāda, ir tikai daļēja, līdz ar to tā ir ietekmēta, influencēta.. Un tāda tā ir darīnāta, lai cilvēks, būdams emocionāls robots, labāk pavilktos uz to. Ap jo šo brīdi audience vairs pat necenšas apšaubīt katru viņu argumentu, kas būtu tikai normāli, ņemot vērā, ka viņi par tiem runā emocionāli vai iekļauj emocijas inducējošā montāžā. Viņi nav nekas cits kā dzeltenās preses shēmotāji. Vēsturiski vienmēr ir bijuši cilvēki, kuri izmanto haosu zināmajā pasaulē, lai nopelnītu un virzītu sabiedrībā savu vārdu.  
  
  
  Ja šie cilvēki runātu patiesību, tad tas izpaustos kā dispassionate analysis. Tas nebūtu emocionāli pielādēts kontents. Un tāpēc arī viņu auditorija bieži ir dusmīgi/vīlušies cilvēki. Jo viņus ir vieglāk emocionāli pavilkt.
  
  
  Ja vēlaties labāk saprast, par ko es, noskatieties šo disspassionate analysis of why the Moon landing happened. 
• 15 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 2/20/21 06:53 pm
• Iepostēšu šeit hedera komentāru no iepriekšējā posta, jo viņa ar to par mani labāk pauda paša domas:
  
  Es domāju, ka kognitīvie biasi ir visiem - lai cik apzināti mēs censtos nebūt biasēti, tas tomēr nav 100% iespējams (tieši tādēļ zinātnē izmanto double-blind metodi).
  
  Runājot par šāda tipa kanāliem (jaunie mediji informācijas laikmetā, kad ikviens var nopirkt kvalitatīvu aprīkojumu un publicēt savas videoesejas), esmu novērojusi vairāku līmeņu manipulāciju ar realitāti:
  
  1) Tiek atspoguļoti patiesi fakti, taču uzsvari tiek salikti vienā virzienā. Šis ir novērojams pat tādiem, kas sevi pasniedz kā patiesi centriski noskaņotus, neitrālus komentētājus, tomēr tik vai tā, biasi brīžiem izlien - vai nu kāds naratīvam nelabvēlīgs fakts tiek noklusēts, vai arī tiek pieminēts tikai garāmejot, utml.
  2) Tiek atspoguļoti patiesi fakti, taču tas notiek smaga cherry-picking ietvaros. Manuprāt, šis līmenis ir visviltīgākais, jo nu, labi, skatītājs var pārbaudīt piesauktos faktus, uzzināt, ka tie nav meli, un tādēļ nekritiski noticēt naratīvam. Lai nekļūtu par upuri šādai pieejai, skatītājam jau iepriekš ir jābūt pietiekami informētam par tēmu, lai pats zinātu, ka daudz kas tiek vienkārši noklusēts.
  3) Naratīvs jau ir pilns ar meliem, kas tiek pasniegti kā fakti. Slinki un/vai nekritiski domājoši un/vai pārlieku naivi uzticīgi cilvēki uzķeras uzreiz un tic visam uz vārda. Kritiskāk domājoši cilvēki iečeko paši, vai naratīvs balstīts uz patiesiem apgalvojumiem. Šis ir līmenis, kurā sākas milzīgā šķelšanās, kuras dēļ skatītāji var savā starpā bezcerīgi diskutēt stundām un dienām ilgi par pamatfaktu atbilstību realitātei.
  4) Pilnīgs batshit crazy nonsens, kur naratīva veidotājam ir jau savs uzticīgs sekotāju pulks, kas neapšaubīs nevienu vārdu, līdz ar to vispār vairs nav nozīmes tam, cik grandiozi meli un kā tiek distortēta realitāte - sekotāji ir uzticīgi.
  
  Pēc maniem novērojumiem, līmeņi 1-3 ir sastopami visos politiskajos spektros. Savukārt 4. līmenis ir jau ārpus saprāta robežām, kur pārējā pasaule kolektīvi reaģē, pagrozot pirkstu pie deniņiem. Nu, kaut kas apmēram no flat Earth vai scientologu sērijas.
• 18 atstāja kaut koatstāj kaut ko