October 26th, 2016

• -
• 10/26/16 12:09 am
• Esmu parāk noguris un pat mazliet apreibis no mēģinājuma, tāpēc par Gati Z., cerams, turpināšu rīt. Kāpēc es vispār par viņu rakstu? Nav jau tā, ka es kaut kā vēlētos vērsties pret viņu - lai taču cilvēks dzīvo, kā vēlas. Taču tas neliedz citiem analizēt viņa izgājienus un aprunāt viņu aiz muguras, hehe! Kīp in tač, maza fakas, mazie zvēri.
• 0 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• kā mūs redz dators
• 10/26/16 12:21 am
• Ar ko man nereti asocējas zīdaiņi? Spied šeit, lai redzētu. Starp citu, ļoti interesants ir stāsts, kā šīs .gif animācijas ir radītas. Tās radīja dators, pamatojoties uz to, kā zīdaiņi kustās. Aizmirsu citus faktorus, kas ietekmēja šo interesanto rezultātu (tā teikt, pēc datora domām - tādi ir zīdaiņi).
• 2 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• tavi mīļākie medikamenti
• 10/26/16 01:21 am
• Kas ir tavi mīļākie medikamenti? Atbildi pollā, kas būs nākošajā postā. Tie var būt jebkādi medikamenti, sākot no pretsāpju zālēm (vienalga kādām), beidzot ar, nezinu, kodeīnu un xanax/valium. Šajā postā turpināšu par 2 savām pieredzēm ar deksofānu. 
  
  
  Jā,bet, pirms rakstu par deksofānu, mazliet par tēmu un ideju. Iedomājos - varbūt, ja runājam par legālajām vielām, tad cilvēki varbūt nekautrēsies un atklās, kas viņiem tik no medicīnas. Ko nozīmē "tīk no medicīnas"? Atceros, kad biju students LU JF, tad tolaik kopā ar neesmusuns mēs bijām ļoti iemīlējuši dekstrometorfānu jeb Dexofan, ko aptiekās tirgoja vai nu pretklepus sīrupos vai 30 mg tablešu formā, kas tika tirgotas burvīgos 10 tablešu iepakojumos - tieši tik, cik ir vidējā deva, lai apreibinātos.
  
  
  Tāpēc pastāstīšu par šo vienu no medikamentiem, kas man savulaik (pirms gadiem 8-9 biju tipisks psihonauts jeb cilvēks, kurš ir ļoti ieinteresēts, banāli izsakoties, apziņas paplašināšanā) ļoti aizrāva.
  
  
  Lielās devās dekstrometrofāna hidrobromīds (30 mg tablešu aktīvā viela) ir tipisks disociatīvs. Šo substanču klasi vislabāk izskaidro izjūta, ko var raksturot ar vārdiem - smadzenes atrautas no ķermeņa, vai otrādi, bet tas nav svarīgi, jo tu tripa laikā (4-8 h) esi tādā kā caurumā (nelielās devās) vai arī siltā vairogā, kur tevi nekas neaizskar, ja vien tu neesi sabiedrībā (disociatīvi ir tipiska reibinošā substance, ko ieteicams lietot, esot drošā vietā), savukārt deksofāns lielās devās izraisa pilnīgi dissociāciju starp ķermeni un smadzenēm, radot absolūti reālas halucinācijas. Tālākais, kur es šajā ziņā esmu bijis, ir aceteku pilsētas mūri - es, apēdis 600 mg, un pa virsu ieelpojis tā saukto popperi, acumirklī attapos pie kādas senas acetku pilsētas mūriem (geju kultūrā populāra substance, kas balstīta uz ātri iztvaikojošas, ēteriskas bāzes, un kā efekts ir izteikts sārtums vaigos līdz ar sirdsdarbības paaugstināšanos un pāris minūšu ilga mild euphoria, kā ietvaros, tā runā, atslābinās sfinktera muskulatūra, tāpēc substance ir tik populāra geju vidū, jo, to state the obvious, tā vieglāk iebāzt). 
  
  
  Viena no ļoti mīļāk agrīno tīņu dienu grāmatām man ir Artura Lielā "Konkistadori". Joprojām diezgan dzidri atceros acteku pilsētu aprakstus, to savādos, monolītos mūrus un augstos tempļus, kas slējās aiz tiem. Un tas bija tas, ko redzēju halucinācijā - viss bija pilnīgi fotorealistisks. Interesanti, ka apkārt esošie indiāņi uz mani skatījās ļoti savādu skatienu. Bet bez bailēm. Tas bija viss, ko redzēju - labi, ja desmit sekundes. Popperim, ejot ārā no sistēmas (tam ir ļoti ātrs pussabrukšanas laiks), es momentā atceļoju atpakaļ realitātē ar tik pārlaimīgu ģīmi. Aizmirsu piebilst - vēl mums bija izcils zaļais, un tolaik mana tolerance bija sasodīti maza.
  
  
  Taču tas ir atpisks trips. Tipisks trips izpaužas kā nevēlēšanās pārvietoties, jo ķermeņa un prāta disociācija ir tik liela, ka cilvēks deksofāna reibumā parvietojas t.s. robowalk'ā jeb stīviem locekļiem, kā 3PO jeb zeltītais robots no Star Wars frančīzes. Cilvēks under influence vienkārši guļ gultā un ceļo savā apziņā. Ceļojumi ir ievilkušies tik dziļi, ka es reiz, aizvērtām acīm, redzēju milzīgu sfērisku objektu, kam pietuvojos savā halucinācijā (tā bija ļ.netipiska halucinācija, jo es reizē apzinājos pasauli) - tā izrādijās esam planēta, uz kā izvietots tāds kā milzīgs ofiss, kur katrā nodalītajā būdiņā ir pa darbiniekam, kurš aktīvi runā pa telefonu ar, pieņemu, kādu citu (vai visiem) šī ofisa dalībniekiem. Piezūmojot tuvāk, es sadzirdēju īstu bābeli - un tā bija ļoti baisa izjūta, jo viņu sinhronās balsis runāja man svešā valodā, un viņu daudzums panāca tādu mega konsonanses efektu, visam nonsensam saplūstot vienā vienotā, pulsējošā skaņā, kas mani aptvēra un it kā vilka dziļāk. Pēc šīs pseidohalucinācijas, jau esot mazliet skaidrāks, es daudz par to domāju. Secināju, ka tā bija planēta Zeme, ko apdzīvojam neviens cits, ka mēs. Taču tas bija kā filmā Matrix - tas ir, es sajutos, kā tās varonis, kurš ir redzējis planētas patieso stāvokli. 
  
  
  Man ir prieks par šīm pieredzēm. Es pat teiktu tik daudz, ka katra out-of-body experience, kas man ir bijusi, ir mani kaut kādā mērā ļoti, khm, mācījusi.
  
  
  Tagad tava kārta - ieraksti poll'ā, kas būs nākošajā postā, 3 savas mīļākās legālos (recepšu/bezrecepšu) vai ļoti nesen aizliegtos medikamentus. 
  
  
• 3 atstāja kaut koatstāj kaut ko

• 10/26/16 01:22 am
• Poll #20863 Tavi 3 mīļākie medikamenti
  Open to: All, results viewable to: All

  Kādi ir tavi 3 vismīļākie recepšu/bezrecepšu medikamenti? (sen aizliegtie/vairs neesošie neskaitās; piemēri: morfīns, kokaīns)

  View Answers
  
• 7 atstāja kaut koatstāj kaut ko